Attēls ņemts šeit: http://www.la.lv/wp-content/uploads/2013/10/g1/lr_vita_brevis4.jpg
Triloģijas daļa. Lasīju nepareizā secībā, tomēr izlasīju. :) Pārējās daļas ir - Zeme mani nes un Breisele.Tu. Brisele. Es., kuru arī esmu lasījusi, bet, izrādās, neko par to neesmu uzrakstījusi.
Tad nu secinājums ir tāds, ka autore raksta saistoši, bet izkaisīt šo darbu trīs atsevišķos romānos nebija nekādas vajadzības. Jā, ir dažādi skatupunkti, bet kopā apvienoti tie būtu cilvēkiem ērtaki un pieejamāki. Skaidrs, ka pie visa vainīgs to tapšanas laiks teju trīsdesmit gadu garumā.
Patika. Visi trīs patika. Šis atklāj varoņu pirmssākumus un ar šo būtu bijis jāsāk. Ne vienmēr saprotami un atbalstāmi rīkojas šīs grāmatas varoņi, tomēr cilvēcīgi viņi ir caurcauri.
Stāsts par mīlestību, kāda tā ir. Cik dažāda tā ir un var būt. Cik cēlas ir jūtas, kas uzaudzētas izdevīgumam? Arī par mātēm - vai bērni ir mūsu spogulis, vai mēs varam ietekmēt viņu dzīves un likteņus. Kā pardzīvot, ja bērns dzīvo neatkarīgu dzīvi, noiet no ceļa, pazūd pavisam...
Žēl, ka nerakstīju uzreiz pēc izlasīšanas, jo nu jau daudz kas aizmirsies, bet palikusi doma, ka bija vērtīgi izlasīt.Citāti:
"Cilvēka mūžīgā slimība - ilgas pēc neatgūstamā, alkas pēc tā, kā nav patlaban, bet, ko ieguvis, tu atkal ilgojies pēc kā cita, varbūt pēc tā, kas tev dots patlaban."
"Kāpēc viss, ko beigās iegūstam, ir tik ātri jāatdod?"
"(..) tas otrreiz vairs nav pārdzīvojams, un neko sliktāku man nevajag."
Vērtējums: 8
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Izlasīta: kaut kad septembrī
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru