2014. gada 5. septembris

Lorīna Bjūksa "Mirdzošās meitenes"

Attētls ņemts šeit: http://gramata24.lv/assets/images/000/013/708/Mirdzosas%20meitenes_original.jpg?1400760857

Šoreiz nevarēju izšķirties par vērtējumu. It kā gribējās likt "6", jo nekas sevišķi labs šajā detektīvromānā nebija un tomēr, tomēr, kaut kas tur bija, kas ievelk šai stāstā, kā filmā, kas jānoskatās līdz galam, lai arī īsti nav pie sirds. Domāju, ka tā ir nenoteiktība un intriga par to, kā tas var atrisināties. 
Līdz galam neizpratu. Visi laika līkloči man bija pilnīģi skaidri, izņemot vienu. Kā tad, ja Barteks uz namu atbrauc tikai pēc Hārpera nāves, viņš pamanās laika cilpā kļūt arī par viņa upuri!? Varbūt nepietiekami iedziļinājos. To nenoliedzu.
Visā visumā stāsts interesants. Vismaz nekas līzīgs līz šīm nav lasīts un tā vien jau ir vērtība. Tomēr līdz galam neuzrunā. Jo ir no sirds jājūt līdzi vai nu slepkavam, vai upurim, lai detektīvs būtu izdevies, bet te man nesanāca nekas no tā.
Interesantas laika spēles. Tās bija šī romāna labākā puse.
Brutāli neželīgās un bezjēdzīgas slepkavības - otra puse. Tā vismaz man prasījās jēgpilnāka (iespējams, nosacīti), baudāmāka. 
Visā visumā grāmatai nebija ne vainas, tomēr sev nepirktu (tagad, kad izlasīta) un citiem sparīgi neieteiktu. Ja ļoti gibas pamēģināt - tad no bibliotēkas. ;)

Citāti:
"Ir viena no tām dzidrajām, skaidrajām agra rudens dienām. Koki lāgā nezina, ko par to domāt; to lapas ir vienlaikus zaļas un dzeltenas, un brūnas."

"Nav iespējams iztikt bez partnera pirkstiem, bez partnera mēles. Tikai otrs cilvēks var sniegt realitātes izjūtu."

"Patiesībā viņai nemaz nepatīk cigarešu garša. Taču, ja vēlies būt vēsā, mācies slēpties aiz rekvizītiem."

"Viņa ir izstrādājusi savu veiksmes formulu: divas piektdaļas no tevis kontrolē situāciju, neļaujot to noprast, un trīs piektdaļas izliekas, ka tam nav nekādas nozīmes."

"Meteoroloģiskā prognoze paredzēja sniegputeni, bet debesīm ir savi spēles noteikumi."

"Vai varbūt vaina bija viņā pašā; viņa bija pārāk drūma un sačakarēta, lai iederētos Sandjego, un nepietiekami vai nepareizi sačakarēta, lai iederētos Losandželosā. Viņai vajadzēja būt traģiski aizlauztai, nevis salauztai. Lai atbrīvotos no mokošām sāpēm, nazis jāņem pašas rokās. Ja tevi sagraiza kāds cits, tad tā ir krāpšana."

"Draudzība ar viņu bija kā ceļojums uz tropu salu, kad iecerēta neliela izklaide saulītē, bet tūristus nolaupa teroristi."

"Diemžēl momentuzņēmumiem ir tendence aizstāt atmiņas. Ja notver momentu, vēlāk izrādās, ka tas ir vienīgais, kas palicis pāri."

"Gājēji sablīvējas ciešās rindās, lai šķērsotu krustojumus, vadoties pēc luksofora pīkstošā skaņas signāla, taču, tikko spēruši kāju uz ietves, zaudē vienota mērķa apziņu." 

Izlasīta: 31.08.2014.
Vērtējums: 6/7
Vērtējuma amplitūda: 1-10

Nav komentāru: