Inī Lorenca "Ceļojošā priekameita"

Viduslaiki, erotika un meitenes liktenis... Konstance, 1410. gads. Kad grāfs Ruperts Splendids lūdz skaistās Marijas roku, viņas tēvs meistars Matīss Šērers gandrīz nespēj aptvert savu laimi. Taču tēvs nenojauš, ka iznesīgo precinieku interesē tikai viņa meitas prāvais pūrs un, lai to dabūtu, grāfs būs gatavs arī uz noziegumu. Marija un viņas tēvs kļūst par nežēlīgas intrigas upuriem, turklāt meitene ar kaunu tiek padzīta no pilsētas bez tiesībām tur jebkad atgriezties. Lai izdzīvotu, Marijai jāpārdod savs ķermenis. Bet meitene negrasās padoties. Viņa domā par atriebību...

Viduslaiku spožums un posts kādas jaunas, naivas un netaisnīgi izraidītas  sievietes skatījumā. Afēras un ļaunu nolūku pārņemtais grāfs Ruperts nolemj Mariju nežēlīgai dzīvei izraidītas priekameitas statusā.

Mariju vada atriebes kāre, tomēr viņa ir gaišs cilvēks un viņas dzīves vērtības nesabojā pat nodarītās pārestības un jaunā aroda likumsakarības. 

Aizraujošs stāsts par dzīvi toreiz. Dažādu sabiedrības slāņu dzīve, pagrimums kristietībā un cilvēka dzīves, vārda un dzīvības bezvērtīgums. Ja tev nav labi sabiedrotie, tu neesi nekas. Un, pat, ja ir (!) - izdošanās procents ir niecīgs. 

Lielisks vēsturiskais fons. Pat Jana Husa sadedzināšana uz sārta kā viens no romāna notikumiem.

Ļoti gaidīšu turpinājumus. Ceru arī iegādāties savam plauktiņam.

Iesaku vēstures, romantikas un sarežģītu attiecību līkloču risinātājiem. :) Sievietēm.

"- Es jums saku, priekameitām tā ir vieta, kur kalt savu laimi.
- Sauja naudas man patiktu labāk. Laime ir pārak nepastāvīga."

"Katrs gailis ar krāsainām spalvām izskatās grezni. Taču to, vai viņš ir derīgs cepetim vai tikai zupai, var pateikt tikai tad, kad spalvas noplūktas."

Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda: 1-10

Izlasīta: 03.02.2014.