Attēls ņemts šeit: http://www.zvaigzne.lv/images/books/65273/300x0_cover.jpg
Stāsts par Heidi, kura dzīvo astoņdesmit gadu tālā nākotnē, kur pasaule ir
pilnībā mainījusies. Cilvēki dzīvo debesskrāpjos, kur stāva augstums nosaka arī
cilvēka pakāpi sabiedrībā – jo augstāk, jo ietekmīgāks, apakšējos stāvos tikai
zemākais slānis, darbaspēks. Pazemes stāvos pats zemākais sabiedrības slānis.
Pats sabiedrības krējums dzīvo augšējos stāvos, ko sedz kupols, kas tos visus
pasargā no laikapstākļu ietekmes. Ir vēl arī mežonīgās zemes, kur cilvēki dzīvo
līdzīgi kā šobrīd, bet to sabiedrība uzskata par kaut ko nepiemērotu, lai arī
izmanto šo cilvēku ražotās preces.
Viss ir datorizēts līdz pārākajai pakāpei. Cilvēki tiek kontrolēti. Pat
tas, ko viņi redz un jūt. Cilvēkiem nav darba un nav pienākumu, valda milzīga
garlaicība, kas liek interesēties par modi reizi dienā, jo tā visu laiku
mainās. Tādējādi nodrošinot sev vismaz kaut kādu izklaidi un turpinot patērētājsabiedrības
kultu.
Heidi nokļūst praksē Metropolē (jeb augšējos stāvos), sadraudzējas ar
ietekmīgāko cilvēku atvasēm un pārlieku aizraujas ar to visu, atgrūžot seno
draudzeni un iedomājoties sevi par labāku esam. Viņa turklāt lieto arī
narkotikas un nelegāli ceļo, izslēdzot sevi no digitālās realitātes.
Viss mainās stāsta atrisinājumā, kur, pēc lieliem pārdzīvojumiem, Heidi
tomēr saprot dzīves patiesās vērtības un atgriežas pie savas sirdsapziņas
īstajā realitātē.
Kārtējo reizi pārliecinos, ka zinātniskā fantastika tiešām ir viens no maniem žanriem. Ļoti patīk. Ieteiktu visiem žanra cienītajiem , lai arī ir vairāk tāds pusaudžu romāniņš, tomēr gana interesants.
Citāti:
"Mēs saprotam, ka sistēmu nevar iznīcināt - tā ir pārāk spēcīga. Bet eho ir cilvēks, kas iegūst papildu brīvību sistēmas ietvaros."
"Esmu iemācījusies atbrīvoties no cilvēkiem, kuri man vairs nav vajadzīgi. Tie atņem enerģiju un traucē koncentrēties uz svarīgāko."
"Spēks ir spējā saglabāt draudzību, pārraut to var jebkurš."
"-Dzīvē jānošķir būtiskais no nesvarīgā.
-Vai tad ir kas būtiskāks par draudzību un cilvēcīgām attiecībām?"
-Vai tad ir kas būtiskāks par draudzību un cilvēcīgām attiecībām?"
"Šī laikam būs pieklājības un sirdsapziņas attīrīšanas vizīte."
"Atgāžam galvas. Tāpat ka pirms simtiem un tūkstošiem gadu, laiks turpina savu ritējumu. Tāpat kā pirms simtiem gadu, par spīti zinātnes un tehnikas progresam, cilvēki vēlas sapratni un mīlestību un nez kāpēc tic, ka sapņa paziņošana krītošai zvaigznei to piepildīs."
"Šķiet, ka vārdi ekrānā virknējas ātrāk par manām domām. Ļauju tiem rasties no zila gaisa. Jūtu, ka pēdējo dienu izmisumu pārņem citādas sajūtas. Tāda kā cerība. Un izziņas alkas. Manai sašķīdušajai pasaulei atkal rodas forma un saturs."
Vērtējuma ampiltūda: 1 - 10
Vērtējums: 7
Izlasīta: 1.12.2015.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru