Foto ņemts šeit: http://www.zvaigzne.lv/images/books/82219/300x0_cover.jpg
Informācija par grāmatu meklējama šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/5950-bella_1.html
Piecpadsmitgadīgā Bella, kad to iepazīst pirmajās grāmatas lappusēs, ir jauka, vienkārša, naiva meitene, kas nepazīst pagrimušās Londonas nomales dzīvi, jo tiek no tās ļoti sargāta. Viņa nezina, kas notiek prieka mājās, kaut pati tādā uzaugusi. Un tad, kādu dienu, viņa aizmieg uzkopjot kādas meitenes istabu, un pēcāk, dzirdot, ka viņa ar kavalieri nāk uz savu istabu, nolemj paslēpties zem gultas. Šis lēmums izmaina visu viņas turpmāko dzīvi.
Viņa redz to, ko nevajadzētu redzēt, kļūst par atriebes upuri un nonāk cilvēktirdzniecības tīklā - vispirms Francijā, tad Amerikā. Bella piedzīvo daudz ko tādu, ko neviens no mums nevēlētos piedzīvot, tomēr paliek garā stipra un nesalūst. Bella neļauj sev pārāk iedziļināties ļaunākajā, viņa sevi pažēlo, bet ne pārmērīgi. Vairāk paļaujas uz veselo saprātu un mēģina izkļūt no katras situācijas maksimāli izdevīgi. Ne vienmēr tas izdodas, gadās, ka plāni nojūk vai pavēršas pretējā virzienā, apdraudot pat dzīvību un veselo saprātu, tomēr drosme, spēks un gara stiprums ir viņas sabiedrotie gan turpceļā, gan atpakaļceļā. Ceļojums ir garš, sāpīgs un drūms, Bella arī zaudē iemīļoto Etjēnu, jo ne viens ne otrs neatzīstas savās jūtās. Viņa ceļo atpakaļ pie grāmatas sākumā iepazītā Džimija. Bella gan atgriežas, gan saņem bildinājumu. Un beigu beigās viss ir tik skaisti, ka nojaušams, otrajā grāmatā viņu gaida vēl daudz pārdzīvojumu...
Grāmata aizrāva, izlasīju pāris vakaros. Un uzreiz devos otrās daļas meklējumos. :)
Bella ir pozitīvais tēls, kam piemīt ļoti daudz cilvēcisku vājību. Ļoti spēcīga personība. Veiksme ar viņu spēlējas - te iemetot dziļā atvarā, te parādot, kur patverties. Viņai ir laime nelaimē - iespēja dzīvot tādās priekamājās, kur pret viņu samērā labi izturas un nenākas nolaisties līdz zemākajiem slāņiem. Tomēr grūti iedomāties, ka meitene varētu iztikt bez ilgstošām psiholoģiskām problēmām, piedzīvojot nolaupīšanu, pārdošanu, pārdošanos un reputācijas sagraušanu, nespēju atgriezties mājās... Grāmata līdz galam nepārliecināja, tomēr ļoti patika.
Džimijs - pārāk naivs, pārāk labs īstenībai, bet grāmatai derēja. Bellai vajadzīgs tieši tāds cilvēks, kas nav saistīts ar noziedzīgo pasauli, ir mīlošs, gādīgs un saprotošs. Šeit atkal nepārliecināja vīrieša ego trūkums un spēja tik viegli pieņemt un mīlēt sievieti, kas gulējusi ar tik daudziem.... īpaši, tajos konservatīvajos laikos. Romantikai der.
Etjēns - sliktais puisis, ko neprātīgi mīlēt. Tajā pašā laikā stereotipiski sieviešu romāniem - tik slikts, tik noziedzīgs, bet ar tāaaaadu labu dvēseli, laipns un mīlošs. Īstajā dzīvē neeksistējošs tēls. :) Apstākļu sakritības pēc, liktenis izšķir abus, bet ogles zem pelniem kvēlo gadiem.
Iesaku sievietēm. Lasījās ļoti viegli, ātri, bija saistoša.
Grāmata aizrāva, izlasīju pāris vakaros. Un uzreiz devos otrās daļas meklējumos. :)
Bella ir pozitīvais tēls, kam piemīt ļoti daudz cilvēcisku vājību. Ļoti spēcīga personība. Veiksme ar viņu spēlējas - te iemetot dziļā atvarā, te parādot, kur patverties. Viņai ir laime nelaimē - iespēja dzīvot tādās priekamājās, kur pret viņu samērā labi izturas un nenākas nolaisties līdz zemākajiem slāņiem. Tomēr grūti iedomāties, ka meitene varētu iztikt bez ilgstošām psiholoģiskām problēmām, piedzīvojot nolaupīšanu, pārdošanu, pārdošanos un reputācijas sagraušanu, nespēju atgriezties mājās... Grāmata līdz galam nepārliecināja, tomēr ļoti patika.
Džimijs - pārāk naivs, pārāk labs īstenībai, bet grāmatai derēja. Bellai vajadzīgs tieši tāds cilvēks, kas nav saistīts ar noziedzīgo pasauli, ir mīlošs, gādīgs un saprotošs. Šeit atkal nepārliecināja vīrieša ego trūkums un spēja tik viegli pieņemt un mīlēt sievieti, kas gulējusi ar tik daudziem.... īpaši, tajos konservatīvajos laikos. Romantikai der.
Etjēns - sliktais puisis, ko neprātīgi mīlēt. Tajā pašā laikā stereotipiski sieviešu romāniem - tik slikts, tik noziedzīgs, bet ar tāaaaadu labu dvēseli, laipns un mīlošs. Īstajā dzīvē neeksistējošs tēls. :) Apstākļu sakritības pēc, liktenis izšķir abus, bet ogles zem pelniem kvēlo gadiem.
Iesaku sievietēm. Lasījās ļoti viegli, ātri, bija saistoša.
Vērtējums: 8+
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Izlasīta: 15.06.2014.
Foto ņemts šeit: http://www.zvaigzne.lv/images/books/86955/300x0_cover.jpg
Informācija par grāmatu meklējama šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/86955-solijums_2.html
Bella un Džimijs ir apprecējušies, laimīgi, dzīve ir mierīga, sakārtota un paredzama. Bella atvērusi savu cepuru veikalu, gaida mazuli... Līdz karš visu atkal maina. Džimijs dodas karā, Bella zaudē mazuli un, cepuru veikalam kļūstot mazāk svarīgam, viņa saprot, ka grib visu mainīt un piesakās par ātrās palīdzības šoferi frontē.
Kara plosītajā Francijā viņa atkal satiek Etjēnu, ļaujot uzbangot kaislei un zaudētajai mīlestībai. Savukārt likteņa ironiskais gars izpaužas tajā, kā tas saved kopā Etjēnu un Džimiju. Pirmajam nākas glābt otrā dzīvību.
Pēc kara Džimijs ir invalīds, kas nespēj samierināties ar savu likteni un Bella, lai arī vīru mājās sagaidījusi, atkal piedzīvo grūtas dienas. Vēlāk ģimenei uzbrūk arī spāņu gripa un Bella ar Mogu paliek divas vien.
Ir pienācis laiks atkal mainīt dzīvi un viņas nolemj dzīvot no jauna Jaunzēlandē.
Beigas ir laimīgas, lai arī nojaustas pusi grāmatas garuma, tomēr patīkami iepriecinošas.
Bella - joprojām iztiek bez psiholoģiskas dabas problēmām (praktiski nereāli) arī tad, kad visai pieredzes bagāžai vēl pievienojas arī bērna zaudēšana, vīra sakropļošana, krāpšana, karš, ievainojumi.... Tik pat drosmīga, iet caur uguni un ūdeni, groza savu dzīves buru pa vējam jebkādos apstākļos.
Džimijs - nepamet sajūta, ka autorei no viņa bija jātiek vaļā, tāpēc viņš pārstāv visreālāko tēlu - vienīgo, ko moka murgi, pašpārmetumi, posttraumatiskais sindroms un citas psiholoģiskas dabas problēmas, liekot viņu (kā tēlu) mazāk mīlēt un tik ļoti neskumt, kad spāņu gripa novicina izkapti... Nepelnīti.
Etjēns - zaudējis sievu un bērnus (arī nepamet sajūta, ka tā vajadzēja, jo sieva sākumā veidoja viņa tēlu cilvēcīgāku, bet vēlāk traucēja sižeta attīstībai), aizgājis karā, zaudējis galvu Bellas skavās, izglābis Džimiju no drošas nāves, riskējis ar visu, beigās ir varonis un saņem lielo balvu - ordeni, Bellu, sāncenša pazušanu...
Miranda - jauks un kolorīts tēls, kas bēgot no tirāniskas mātes, iesaistās vienā avantūrā pēc otras, bet ir ļoti gaišs un labvēlīgs cilvēks. Jautra un patīkama. Liktenis gan nežēlo.
Vils - vēl viens pārlieku ideāls vīrietis. :D
Kopumā grāmata ļoti patika. Kā pasaka ar nopietniem elementiem. Būtu lieka naudiņa vai kāds uzdāvinātu, labprāt plauktā ieliktu un kādreiz, pēc daudziem gadiem, vēlreiz pārlasītu. :)
Bella - joprojām iztiek bez psiholoģiskas dabas problēmām (praktiski nereāli) arī tad, kad visai pieredzes bagāžai vēl pievienojas arī bērna zaudēšana, vīra sakropļošana, krāpšana, karš, ievainojumi.... Tik pat drosmīga, iet caur uguni un ūdeni, groza savu dzīves buru pa vējam jebkādos apstākļos.
Džimijs - nepamet sajūta, ka autorei no viņa bija jātiek vaļā, tāpēc viņš pārstāv visreālāko tēlu - vienīgo, ko moka murgi, pašpārmetumi, posttraumatiskais sindroms un citas psiholoģiskas dabas problēmas, liekot viņu (kā tēlu) mazāk mīlēt un tik ļoti neskumt, kad spāņu gripa novicina izkapti... Nepelnīti.
Etjēns - zaudējis sievu un bērnus (arī nepamet sajūta, ka tā vajadzēja, jo sieva sākumā veidoja viņa tēlu cilvēcīgāku, bet vēlāk traucēja sižeta attīstībai), aizgājis karā, zaudējis galvu Bellas skavās, izglābis Džimiju no drošas nāves, riskējis ar visu, beigās ir varonis un saņem lielo balvu - ordeni, Bellu, sāncenša pazušanu...
Miranda - jauks un kolorīts tēls, kas bēgot no tirāniskas mātes, iesaistās vienā avantūrā pēc otras, bet ir ļoti gaišs un labvēlīgs cilvēks. Jautra un patīkama. Liktenis gan nežēlo.
Vils - vēl viens pārlieku ideāls vīrietis. :D
Kopumā grāmata ļoti patika. Kā pasaka ar nopietniem elementiem. Būtu lieka naudiņa vai kāds uzdāvinātu, labprāt plauktā ieliktu un kādreiz, pēc daudziem gadiem, vēlreiz pārlasītu. :)
Vērtējums: 7+
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Izlasīta: 23.06.2014.
Citāti:
"Viņaprāt, lielākā daļa sieviešu baidītos doties uz valsti, kur plosījās karš, taču Bellai piemita vairāk drosmes, nekā viņai nāca par labu."
"Tēvs reiz viņam bija teicis, ka, satiekot viņa māti, sirds esot salekusies un viņš zinājis, ka tā ir īsta mīlestība."
"Etjēns bija tāds vīrietis, kurš varētu satraukt jebkuru sievieti. Valdzināja jau viņa tēraudzilās acis, izcilnie vaigu kauli un franču akcents, taču viņā slēpās vēl arī kas cits. Bella reiz stāstīja, ka cits draugs bija aprakstījis Etjēnu kā tīģeri, un Mirandai likās, ka tas ir ļoti piemērots salīdzinājums."
"Nāves smaka, nebeidzamais šāviņu troksnis un šausminošā apziņa, ka šī diena var būt pēdējā, - tāds bija karavīra liktenis."
"-Es viņu pāris dienu atstāšu vienu pašu, lai viņš šeit pie visa pierod. Šķiet, ka viņš ir nomāktāks, kad es esmu tuvumā.
-Es domāju, ka viņam ir bail jūs zaudēt, - misters Geils minēja. - Vīrieši var būt gatavie muļķi - viņi bieži dusmojas tieši uz to cilvēku, kuru vajadzētu mīlēt un saudzēt."
"-Cilvēkiem, kuri ir zaudējuši locekļus, bieži rodas šādas problēmas, - doktors Kuks paskaidroja. - Viņiem šķiet, ka viņi vairs nav pilnvērtīgi vīrieši, un ir daudz vienkāršāk atgrūst mīļoto sievieti nekā pakļaut sevi iespējamam apsmieklam vai nicinājumam. (..) Vīrieši, kuri piedzīvojuši to, ko viņš, neklausa saprātam. Tas viss ir viņu galvā, - ārsts teica piesizdams sev pie deniņiem. - Briesmīgie skati, uzbrukumu laikā piedzīvotās šausmas, šāviņu troksnis, pat vainas apziņa, ka viņi ir izdzīvojuši, kad tik daudzi citi viņu biedri gājuši boja. Pielieciet tam klāt vēl smagi sakropļotu ķermeni, un rezultāta iegūsiet vīrieti, kurš jūtas nevērtīgs."
"Mūsu radinieki mums tiek uzspiesti. Paldies Dievam, mēs varam izvēlēties savus draugus!"
"Vera prata gluži vai gleznot ar vārdiem, un viņa arī lieliski padevās uzklausīt citus - viņa bija viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuri lika sarunu biedram justies kā aizraujošākajai personai visā pasaulē."
"Kā gan jūs noturēsiet meitenes laukos, kad viņas ir redzējušas Parīzi?"
"-Būs ļoti grūti paskaidrot, kādēļ esi ieradies.
-Tu viņai varētu sacīt, ka sūtījums nepienāca un ka tā vietā tu paņēmi mani.
Bella smējās - Mēs pasūtījām tapetes! Moga teiks, ka tu īpaši labi nelipsi pie sienas!"
"Esi drošs - tavi grēki tevi vienmēr atradīs!"
"Neviens nespēj padarīt kādu citu laimīgu; laimīgs var kļūt tikai pats."
"-Un ko tagad? - Bella jautāja. - Ko tu iesāksi šeit?
-Nu, pagaidām es mīlēšos ar tevi tik ilgi, līdz tu lūgsies pēc žēlastības," Etjēns smīnēja. - Tad mums būs jāapprecas, lai izglābtu tavu reputāciju."
"Tas, ka pusdienās ēdīsim zivi, ir pilnīgi droši, - Etjēns teica, norādot uz zvejas laivu, kas peldēja līcī. - Vīna dārzs un bagātība prasīs tikai mazliet vairāk laika."
Citāti:
"Viņaprāt, lielākā daļa sieviešu baidītos doties uz valsti, kur plosījās karš, taču Bellai piemita vairāk drosmes, nekā viņai nāca par labu."
"Tēvs reiz viņam bija teicis, ka, satiekot viņa māti, sirds esot salekusies un viņš zinājis, ka tā ir īsta mīlestība."
"Etjēns bija tāds vīrietis, kurš varētu satraukt jebkuru sievieti. Valdzināja jau viņa tēraudzilās acis, izcilnie vaigu kauli un franču akcents, taču viņā slēpās vēl arī kas cits. Bella reiz stāstīja, ka cits draugs bija aprakstījis Etjēnu kā tīģeri, un Mirandai likās, ka tas ir ļoti piemērots salīdzinājums."
"Nāves smaka, nebeidzamais šāviņu troksnis un šausminošā apziņa, ka šī diena var būt pēdējā, - tāds bija karavīra liktenis."
"-Es viņu pāris dienu atstāšu vienu pašu, lai viņš šeit pie visa pierod. Šķiet, ka viņš ir nomāktāks, kad es esmu tuvumā.
-Es domāju, ka viņam ir bail jūs zaudēt, - misters Geils minēja. - Vīrieši var būt gatavie muļķi - viņi bieži dusmojas tieši uz to cilvēku, kuru vajadzētu mīlēt un saudzēt."
"-Cilvēkiem, kuri ir zaudējuši locekļus, bieži rodas šādas problēmas, - doktors Kuks paskaidroja. - Viņiem šķiet, ka viņi vairs nav pilnvērtīgi vīrieši, un ir daudz vienkāršāk atgrūst mīļoto sievieti nekā pakļaut sevi iespējamam apsmieklam vai nicinājumam. (..) Vīrieši, kuri piedzīvojuši to, ko viņš, neklausa saprātam. Tas viss ir viņu galvā, - ārsts teica piesizdams sev pie deniņiem. - Briesmīgie skati, uzbrukumu laikā piedzīvotās šausmas, šāviņu troksnis, pat vainas apziņa, ka viņi ir izdzīvojuši, kad tik daudzi citi viņu biedri gājuši boja. Pielieciet tam klāt vēl smagi sakropļotu ķermeni, un rezultāta iegūsiet vīrieti, kurš jūtas nevērtīgs."
"Mūsu radinieki mums tiek uzspiesti. Paldies Dievam, mēs varam izvēlēties savus draugus!"
"Vera prata gluži vai gleznot ar vārdiem, un viņa arī lieliski padevās uzklausīt citus - viņa bija viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuri lika sarunu biedram justies kā aizraujošākajai personai visā pasaulē."
"Kā gan jūs noturēsiet meitenes laukos, kad viņas ir redzējušas Parīzi?"
"-Būs ļoti grūti paskaidrot, kādēļ esi ieradies.
-Tu viņai varētu sacīt, ka sūtījums nepienāca un ka tā vietā tu paņēmi mani.
Bella smējās - Mēs pasūtījām tapetes! Moga teiks, ka tu īpaši labi nelipsi pie sienas!"
"Esi drošs - tavi grēki tevi vienmēr atradīs!"
"Neviens nespēj padarīt kādu citu laimīgu; laimīgs var kļūt tikai pats."
"-Un ko tagad? - Bella jautāja. - Ko tu iesāksi šeit?
-Nu, pagaidām es mīlēšos ar tevi tik ilgi, līdz tu lūgsies pēc žēlastības," Etjēns smīnēja. - Tad mums būs jāapprecas, lai izglābtu tavu reputāciju."
"Tas, ka pusdienās ēdīsim zivi, ir pilnīgi droši, - Etjēns teica, norādot uz zvejas laivu, kas peldēja līcī. - Vīna dārzs un bagātība prasīs tikai mazliet vairāk laika."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru