2013. gada 24. maijs

Monika Zīle "Ar tādām neprecas"

"Kad iemīlējos Ringas brālēnā un skaidri apzinājos perspektīvas trūkumu - viņš vadīja taksometru, bija precējies, bet man tikai piecpadsmit!... - tas īpaši netraucēja domās piedzīvot dažādus pavērsienus, kur šis elks ik rītu, nē, arī trīs reizes dienā met pāri krustmātes dzīvžogam puķes un citus uzmanības apliecinājumus. Pats par sevi saprotams, nepievēršu uzmanības nenozīmīgiem niekiem - ja nu vienīgi kāda samītas rozes galva nošņirkst zem augstpapēžu kurpju zolēm, uz dienesta vietu dodoties. Dievs vien zina, kā sauc to un ar ko tieši nodarbojas speciālo aģentu iestāde, kur man piešķirts īpaši slepens segvārds, ierocis padusē, ļoti šmaugs viduklis, gari tirkīza auskari, kas šķind soļu rakstā, jumtiņveida uzacis un tik grezna plecu somiņa, kādu paralēlklases Unai tēvs atveda no Parīzes."

Ļoti patika. Ārkārtīgi interesanta un bagātīga valoda. Raits stāstījums. Lai arī viegla satura, tomēr iepatīkas no pirmās lappuses un patīk arī pēdējā.
Noteikti lasīšu vēl kādu no M. Zīles darbiem un, ja tie būs līdzīgi šim (rakstības stilā), tad šo autori noteikti iekļaušu savos favorītos. 

Iesaku sieviešu auditorijai. Viegls mīlas romāns ar nelielu detektīva piešprici.

Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda 1-10

Nav komentāru: