2013. gada 25. maijs

Lorena Olivera "Pirms es krītu"

Samantai Kingstonei ir viss: stilīgākais puisis visā pilsētā, trīs superīgas draudzenes un pats labākais, ko piedāvā Tomasa Džefersona vidusskola, sākot ar foršāko galdiņu skolas kafejnīcā un beidzot ar ērtāko vietu autostāvvietā. Ir piektdiena, 12.februāris, un tai jābūt vienkārši kārtējai dienai Semas lieliskajā dzīvē. Taču tā izrādās pēdējā. Tad viņai tiek dota otra iespēja. Patiesībā – septiņas. Veselu nedēļu atkal un atkal izdzīvojot savas dzīves pēdējo dienu, Sema atšķetina noslēpumu, kas apvij viņas nāvi, un atklāj, cik vērtīgs patiesībā ir tas, ko viņa var zaudēt. Varbūt tu vari atļauties gaidīt. Varbūt tev ir rītdiena. Varbūt tev ir tūkstoš, trīstūkstoš un desmittūkstoš rītdienu – tik daudz laika, ka vari tajā peldēties, vārtīties, slīdināt to caur pirkstiem kā monētas. Varbūt tev ir tik daudz laika, ka vari ar to šķiesties. Bet dažiem no mums ir tikai šodiena. Un patiesībā nekad nevar skaidri zināt. 
No angļu valodas tulkojusi Ieva Kolmane.

Lai arī līdz pat grāmatas vidum nespēju saprast, vai man tā patiks vai ne, tomēr beigās patika gan. :)
Ļoti laba ideja par iespēju mainīt savu pēdējo dienu, saprast to, kas ir patiešām svarīgs, iepriecināt savus mīļos. Ļoti patika brīdis, kad Sema Izijai uzdāvina vecmāmiņas kaklarotu.
Mazliet traucēja viss amerikāniskais - milzīgais uzsvars uz skolu jauniešu nežēlību, dalīšanos grupās un šķirošanu.
Nepatika beigas. Tomēr, tomēr cerēju uz citu iznākumu, uz vēl vienu iespēju...
Patika dotā iespēja padomāt par to, ko es darītu, ja nonāktu līdzīgā "laika cilpā".

Spilgtākais moments - katrā atkārtotajā dienā cits, bet noteikti tas brīdis, kad Sema izglāba Džuljetu.

Grāmata jauniešiem un pusaudžiem.

Vērtējums: starp 9 un 10
Vērtējuma amplitūda 1-10

 Izlasīta: 28.10.2012.

Nav komentāru: