Aizraujošs stāts par mīlestību un piedošanu. Džeisons F. Raits ir
sarakstījis pārlaicīgu stāstu, kas iedvesmos sākt rakstīt vēstules
mīļotajiem. Viņu stāsts sākās ar vienu vēstuli kāzu naktī. “Šodien
baznīcā es devu solījumu, un šonakt es dodu vēl vienu solījumu. Es Tev
rakstīšu katru nedēļu. (...) Lorel, es vienmēr būšu Tev līdzās. Lai kas
arī notiktu.” Tas beidzās gandrīz pēc četrdesmit gadiem, kad Džeks un
Lorela Kūperi nomira viens otra rokās. Pirms pēdējā elpas vilciena Džeks
uzrakstīja sievai pēdējo trešdienas vēstuli. Kad Kūperu bērni sabrauc
uz bērēm, viņi atklāj tūkstošiem vēstuļu, ko atstājuši vecāki. Lasot
vēstules, gaismā nāk satriecošs ģimenes noslēpums, un bērniem ir
jāpieņem patiesība, kas krasi pārvērtīs viņu dzīvi.
Izlasīta sen, pirms vairāk kā gada, bet nu izdomāju padalīties.
Jauks un sirsnīgs stāsts par uzticību un mīlestību. Ilgi glabāti noslēpumi un sāpes. Bet pāri visam piedošana un mīlestība. Tik satriecoši un viekārši.
Ļoti interesants skatu punkts - bērni lasa vēstules, ko tēvs rakstījis mātei četrdesmit gadu garumā ik nedēļu. Tas atklāj visu viņu dzīvi. Es arī ko tādu vēlētos gan lasīt, gan saņemt. Aizraujoši.
Viena no manām mīļākajām grāmatām, ko ierindoju savā "vēl nerealizētajā grāmatu plauktiņā", t.i., starp tām, ko gribu nopirkt un ielikt savā plauktiņā, jo tā atstājusi manī kaut ko īpašu un kļuvusi man tuva grāmata.
Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda 1-10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru