Lielā meita man jau sen teica, ka grib uzšūt īstu zeķukaķi pati. Pirmais eksemplārs, ko viņa šuva pēc savas saprašanas (es nedrīkstēju neko palīdzēt vai ieteikt), ir ļoti mīļš un smuks un to iecienījusi mazā māsa, bet tas visai maz atgādina standarta zeķukaķi, varbūt tāpēc tas ir vēl mīļāks. :)
Tomēr meita izdomāja, ka grib, lai iemācu uzšūt tādu pašu kaķi, kā es šuju. Nu tad sākām šūt reizē - es vienu kaķi viņai, otru viņa - māsiņai. Katru lietu parādīju, izdarīju un gaidīju, kad viņa būs izdarījusi, lai varam turpināt. Un tā tikām līdz mantiņas piebāšanai ar sinteponu un aizšūšanai. Tālākos noformēšanas darbus meita uzticēja man (jutu, ka viņai jau bija apnicis, jo viņa nebija domājusi, ka tas ir tik darietilpīgs un laikietilpīgs process). Tad nu galvu un asti šuvu klāt es. Tāpat arī rociņas, seju un kabatiņu. Bet lielākais darbs tomēr pašas meitas darīts - viss izgriezts, sašūts, piebāzts un aizšūts. Malacis mana lielā meita! Esmu lepna. Un arī viņas šūtā strīpainīte izskatās lepna! :)
Tik atšķirīgas un tik līdzīgas. :)
Tik atšķirīgas un tik līdzīgas. :)
Mūsu zeķumāsiņas ir loti draudzīgas...
...un mīļas...
...ar atšķirības zīmēm...
...un īstas sapņotājas! :)
5 komentāri:
Skaistas zeķkaķes.Tava lielā meita ar laiku kļūs par māksliniecisku rokdarbieci man šķiet :) un bildes ar izdomu!
Kolosāls tas pašas meitiņas šūtais kaķītis! Vienkārši burvīgs! Tiešām!
Super! Es arī gribu zeķuzaķi!! Kur var tādu iemācīties?
Ak-zeķuKaķis, ZeķuKaķis tas irr!!!! Nu kā to šuj? Man arī vajag!
Kolosāli un stilīgi kaķēni!
Ierakstīt komentāru