2011. gada 23. jūnijs

Līgo!

Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš -

Vienreiz gadā varam mēs

Sirdi zaudēt papardēs!!!

Priecīgus Līgosvētkus!

2011. gada 12. jūnijs

Princese

Kad gaidīju jaunāko meitu, internetā sapazināmies diezgan daudz topošo māmiņu, kas gaidīja bērniņu tā gada maijā. Izveidojām pašas savu forumu un, lai arī mūsu skaits ar laiku ir sarucis vismaz uz pusi, tomēr vēl joprojām esam tāda savdabīga interešu grupiņa un saglabājam draudzīgas attiecības, pļāpājot netā un reizēm satiekoties.
Tad nu vakar bija viena tāda reize jeb maija bērnu tusiņš. Kurā arī pasniedzām maija mammu grupas 6 izšuvēju kopdarbu. Vispirms par tā priekšvēsturi - kad mūsu pulkā viena meitene paziņoja par gaidāmu vēl vienu mazuli, piešķīrām viņai virtuālo zelta medaļu. Un paklusām sarunājām zlta medaļniecei izveidot RR (Round Robin) projektu. Tā kā Eva gaidīja jau trešo mazuli, robins bija īpašs - iekļāvām visus trīs bērnus, katram veltot pa ierāmētam dzimšanas datu samplerītim (vienotā tēmā - TT) un spilvenam (katram citādu). Viss notika lēni un bez steigas. Rezultāts, manuprāt, bija ļoti, ļoti skaists! Katrs ko tādu varētu vēlēties...
Un tad nu tagad, beidzot, varu atrādīt savu garadarbu, kurā pirmoreiz šuvu gan ar Kreinika, gan DMC metāliskajiem diegiem. Pirmoreiz šuvu klāt pērlītes. Un nocīnījos pamatīgi ar to visu. Tomēr rezultāts pašai patika tik ļoti, ka labprāt uzšūtu tādu arī savai lielajai meitai, tikai... nu jā, otrreiz tomēr negribas. :D
Un nu - fotoreportāža - process un gala rezultāts! Esmu apmierināta ar pašas paveikto un pateicīga Margaritai par skaisto noformējumu manis izšūtajai princesei!








Un te visu sešu dāvaniņu kopbilde!



2011. gada 8. jūnijs

Gribu konfekti!

Īsti nezinu vai mani var uzskatīt par ļoti nopietnu rokdarbnieci, jo manu paveikto darbu apjoms nav liels. Tomēr cenšos un jāsaņemas pabeigt un atrādīt visu iesākto un neatrādīto.
Tad nu ceru, ka deru par pretendentu manas vārdamāsas izveidotajai izlozei, jo bizbizmāres konfekte mūsu mājās būtu īstajā vietā. Jau labu laiku (kas varētu būt arī pāris gadu) pie sevis domāju, ka mājās ir vajadzīgi pogu krājumi. Kad kādu savajagas, nekad nav. Un tad jāgaida, kad tikšu uz pilsētu, kad nopirkšu. Neforši. Tad nu ideja par pogu kasti briest un briest lēnītiņām. Šāda pogu dāvana būtu labs atspēriena punkts, lai ideja realizētos.
Un - pazīstot savas meitenes, pogas noteikti būs arī iecienīta rotaļlieta vēršanai, šķirošanai, krāmēšanai tornīšos un citās spēlēs, kur pogas tiek izmantotas kā dzīvas būtnes (ģimene, bērnudārzs utt.). Kā es to zinu? Jo jau tagad manas meitenes šādi spēlējas izmantojot zīmuļus, kapeikas un akmentiņus...

Tad nu, lai būtu pilntiesīgs dāvanas pretendents, izpildīšu arī uzdevuma otro daļu", kurā jāturpina iesāktie teikumi.

Ja es būtu, tad tik būtu :D
1. Ja es būtu rokdarbs, tad es būtu kaut kas viegs, gaisīgs un gaišs. Piemēram tutu svārciņš debesmannas gaišrozā vai vasaras debesu zilumā...
2. Ja es būtu diegs, tad noteikti rozā, lai mani iešūtu mazu meiteņu drēbītēs un es varētu kopā ar meitēniem skriet pa pļavu, kāpt kokos, sēdēt smilšu kastē, bradāt peļķēs, kā arī, dzimšanas dienas kleitā, kopā ar tās īpašnieci pūst tortē svecītes, dejot un priecāties. :)
3. Ja es būtu rokdarbu instruments, tad es būtu šķēres, jo gribu būt noderīga visos procesos - gan tapšanas, gan ārdīšanas. ;)
4. Ja es būtu rota, tad es būtu skaista matusprādze taisnos, garos, mirdzošos matos. Uz galvas - kur labākais skatu punkts, lai būtu lietas kursā par apkārt notiekošo.
5. Ja es būtu vienas krāsas rokdarbs, tad es būtu balta lina klieta... vienkārši un skaisti.
6. Ja es būtu rokdarbs vīrietim, tad es būtu īpašs naudas maks.
7. Ja es būtu rokdarbs sievietei, tad es būtu skaista kleita vai apgleznots zīda lakats.
8. Ja es būtu rokdarbs bērnam, tad es būtu mīļmantiņa, ar ko kopā aizmigt.
9. Ja es sapņoju, tad vēlos uzmeistarot tamborētu galdautu.
10. Ja es nebūtu aizrāvusies/ies ar rokdarbiem, tad es vairāk lasītu un skatītos labas filmas.


-------------------------------------------

Izloze noslēgusies, pie konfektes netiku, tomēr esmu priecīga, jo, pateicoties šai konfektei, pamanīju, cik daudz tādu ir blogu plašumos. Līdz šim nebiju šo jauno apdāvināšanas viedu ievērojusi. Cerēšu uz veiksmi kādā citā izlozē un turpināšu darboties pati. Bet pagaidām klusi domāju, ko es pati varētu piedāvāt.
Veiksmīgu rokdarbu vasaru!

2011. gada 7. jūnijs

Ir atgriezusies mūza.

Gribēju tikai īsi noziņot, ka vakar mājās pārnāca mana krustiņmūza un burinieks atkal iegūst pa kādai jaunai burai. ;) Šosvētdien noteikti papildināšu šo savu atskaiti! Urrrrrā!

P.S. Domājams, ka tagad kādu laiku to mūzu prom nevarēšu laist. Šujamie darbiņi jau sāk drūzmēties un drūzmā kāpt viens otram uz galvas! :D

2011. gada 6. jūnijs

Vasara ir klāt!

Beidzot, beidzot, beidzot!
Vakar abas ar mazo meitu atklājām peldsezonu! Vistuvāk mājām mums ir karjers, kurā ūdens jau iesilis un cilvēki jau peldas. Šoreiz pirmā izpeldējās mazā meita, jo bradājot pa ūdeni saslapināja kleitu un tad jau vairs nebija vērts no ūdens sargāties, noģērbu un izpeldināju. Pēc tam arī pati nenoturējos, lai arī peldkostīma nebija līdzi, jo nebija domāts peldēt, tikai paraudzīt kāds ūdens, tomēr, pārējie peldētāji bija aizbraukuši, un tad es arī metos ūdenī! (Šoreiz lielā meita nepeldējās, jo viņai vēl ir temperatūra, bet vīram vienmēr liekas mazliet par vēsu. :D Viņam ūdens nav tik svarīgs kā man. Tad nu viņš solidarizējās ar lielo meitu un tikai pabradāja pa udens malu. Un, ja tā labi padomā, laikam jau ar ieģipsētu roku tāpat nepapeldētu.) Ak, cik forši ir atkal ieslīdēt ūdenī un peldēt, peldēt, peldēt... Un ūdens tik silts! Pat vasarā nereti visupirms tomēr tas liekas vēss, bet vakar ne. Ne māzākās vēsuma sajūtas. Uzreiz bija silti.
Tad nu mana vasara ir sākusies! Es neprotu peldēt perfekti, virs ūdens turos un uz priekšu tieku, tomēr ūdenim ir liela nozīme kārtīgai vasaras izjūtai! Bez peldēm nav vasaras. Un nav vasaras bez peldēm!
Ai, cik labi tā...