2011. gada 26. februāris

Izstāde mūsmājās

Mūsmājās nedēļas nogalē bija izstāde. :)
Viss sākās ar maziem salocītiem zīmējumiem - dāvaniņām - mammai no meitenēm. Man tie ļoti patika un stāvēja uz klavierēm, lai priecētu acis. Un tad meita izdomāja, ka jāsarīko izstāde un jāuzzīmē vēl daži zīmējumi. Un, tā kā mazā māsa nav nekāda lielā zīmētāja, jāiesaistās arī mammai, jo viņa viena pati taču tik daudz nevarot vienā dienā sazīmēt. :D
Tikai nesmejieties, labi? Brīdinu, ka man PILNĪGI nemaz NAV DOTĪBU zīmēšanā. :D
Te nu ir mūsu izstāde:

Viss sākās ar šīm divām dāvanu bildēm -
no lielās meitas

un no mazās.

Tad nāca ideja par izstādi un es saņēmu vēl vienu zīmējumu -

pēc kura man arī bija jāiesaistās procesā un jāizgatavo pāris eksponātu. :D

Šis tika lielajai meitai.

Un šis - mazajai.

Un vēl kāds eksponāts manas lielās Princeses izpildījumā.

Un vēl viens no mazās Princeses.

Tāda nu mums šoreiz izstāde. Tētis, pārbraucis otrā dienā no darba, bija pārsteigts par izstādi uz klavierēm. :) Viņam gan paveicās, ka īstajā vakarā nebija mājās, citādi es būtu izmukusi no zīmēšanas un jāzīmē būtu viņam. :D Man nepatīk zīmēt, bet šis process bija tik jauks, ka apsveru ideju par regulārām un, iespējams, tematiskām izstādēm. Nākamā jau sarunāta - tā būs sieviešu dienas izstāde 8.martā. Sekojiet publikācijām. :D

2011. gada 25. februāris

Meklēju grāmatas!

Lūsijas Modas Montgomerijas astoņas grāmatas par Annu.
Šeit atklāšu savu ilgo gadu sapni - iegūt īpašumā visas šīs sērijas grāmatas! Man tās visas reiz bija - visu sēriju mamma man nopirka (tolaik iznāca pa ~2-3 grāmatām gadā). Tās bija manas vismīļākās grāmatas.
Pēc gadiem, kad jau studēju citā pilsētā, vecāku pārvākšanās procesā šīs grāmatiņas bija pazudušas. Kad sāku meklēt tās vecāku mājās, atradu vairs tikai divas - pirmo un trešo daļu. Pārējās bija izgaisušas gadu putekļos. :( Ļoti, ļoti noskumu, bet dažus gadus vēlāk sāku meklēt pa citiem ceļiem. Pagaidām esmu tikusi pie astotās daļas un vēl vienas trešās. :D Tad nu man ir trīs daļas: "Anna no Zaļajiem jumtiem", "Anna no Salas" un "Rilla no Inglsaidas". Pilnam komplektam man vēl vajag - otro, ceturto, piekto, sesto un septīto!
Uzdrošinos cerēt, ka kādam, kas lasa manu blogu, varbūt mājās glabājas šīs grāmatiņas un nebūtu nekas pretī tās pārdot īstam grāmatiņu fanam, kas šobrīd jau kolekciju vāc ar dubultu degsmi (izlasīt vēlas meita!!!) un skumju izmisumu sirdī, jo meklēšana nevedas...
Būšu pateicīga tikt pie kādas no šīm, lai mani meklējumi virzītos uz priekšu! Protams - ideālā sapņa piepildījums būtu dabūt visas....
Diemžēl, pēdējām divām daļām neizdevās atrast attēlus internetā.

Ieraksts papildināts 24.02.2013.

Pa šo laiku trīs grāmatas esmu sadabūjusi iBook mājaslapā un nu jau trūkst vairs tikai divu! Varbūt tieši Tavā grāmatplauktā aizķērušās un esi ar mieru atdot/pārdot?!?

Meklēju šīs divas:

Ticu un ceru, ka brīnumi notiek! :)

2011. gada 19. februāris

Labas omas noslēpums - fantastiks koncerts. :)

Šodien, par spīti aukstumam un lielajiem attālumiem, kas bija jāpārvar kājām, biju uz kolosālu koncertu! Tik daudz labu emociju sasmēlos, ka pietiks ilgam laikam. :)

Sestdien, 19. februārī, teātra namā "Jūras vārti" jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvu koncerts "Es varēju sadejot...". Jau tradicionāli tautas deju kolektīvi no dažādiem Latvijas novadiem kopīgi iegrieza deju puteni Ventspilī, kur tīkamu deju varēja atrast ikviens skatītājs.
Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku kopa "Bramaņi" no Rīgas, Tautas deju ansamblis "Lielupe" no Jelgavas, vidējās paaudzes deju kolektīvs "Vaduguns" no Liepājas, vidējās paaudzes deju kolektīvs "Talsu kurši" no Talsiem, Tautas deju ansamblis "Ogre" no Ogres, Tautas deju ansamblis "Venta" no Kuldīgas , Vārmes vidējās paaudzes deju kolektīvs, jauniešu deju kolektīvs "Sadancis" no Valmieras,vidējās paaudzes deju kolektīvs "Atvars" no Jaunjelgavas un mājinieki - Ventspils jauniešu deju kolektīvs "Liedags" un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Liedags".


41 ļoti skaista deja, kur priecēt acis, sirdi un dvēseli. Un, lai arī dažas dejas atkārtojās divreiz, garlaicīgi nebija, jo katra kolektīva odziņa slēpās pavisam citur un dejas bija atšķirīgas un skaistas. Man ļoti patika puišu deja jeb "Lecamdancis" aktīvo Sadanča un Bramaņu puišu izpildījumā un graciozā meiteņu deja "Meitenes stāsts", ar ko skatītājus priecēja Ventas meitenes. Vēl ļoti patika "Uz litenieša meitiņām" gan Liedaga, gan Vārmes dejotāju sniegumā. Vēl pie sevis piefiksēju, ka ļoti skaistas dejas ir "Viņpus upes ozoliņi", "Pie Daugavas", "Situ pie loga", "Kad tie zēni pŗušos gāja" un "Ai, Vidzemes zeltenīte". Man jau, protams, patika visas dejas, bet šīs tomēr par kripatiņu vairāk! Un, grēks būtu nepieminēt fantastisko "Vecais Taizels" - kolosāla humoreska. :D

Ļoti patīkami bija redzēt vienu deju, ko arī pati esmu dejojusi un, kas ļoti patikusi - "Govju kazāks".

Bija liels prieks redzēt 3 dejas mana mīļā, labā vecā kolektīva izpildījumā. Lai arī visi dejotāji jau pavisam citas paaudzes un nepazīstami, tomēr... Venta paliek Venta - manējā vienalga. :)

Vispār, mani pārsteidza, cik daudz un cik skaisti tērpi ir visiem kolektīviem. Arī manam vecajam - visi jauni un neredzēti! Izskatās, ka kolektīvi tikuši pie noliktavu papildinājumiem, par ko man liels prieks. :)

Trīs stundas deju pasaulē, atkal lika man ilgoties pēc dejosanas. Šis sapnis ikdienā mēdz noklust, bet koncertos vienmēr atkal atplaukst pilnā spožumā - gribu, gribu, gribu. :D Kāpēc nedaru? Pagaidām nevaru. Bet tas neliedz man sapņot. :)

2011. gada 14. februāris

Mani vakardienas veidojumi.

Meitai šodien b/d Sirsniņdienas Cepuru balle. Tad nu vakar iedarbināju radošo izdomu par tēmu cepure un sirsniņas. Vispirms meklējām piemērotu cepuri. Meita uzmērījā visas mājās esošās savas un manas cepures, kamēr es gaidīju radošo dzirksti. Un tā uzšķīlš tikai brīdī, kad kā pēdējā tika uzmērīta šī, vismaz 3 gadus sena vasaras cepurīte.

Tālāk filcs, adata, diegs un šķēres. Un cepure pārtop sirsniņcepurē. :) Te process:

Vēl pirms gulētiešanas jāpiemēra. :)

Klāt pieskaņojām sarkanu garroku maiku ar Sirsniņdienai piemērotiem uzrakstiem, melnus tutu svārkus, sarkanas plānās(!) zeķubikses un melnas kurpītes. Žēl, ka man nav kopbildes tam visam, bet iztēloties jau var. :)
Lai jauka ballīte, meitiņ!
--------------------------------------------------------------------------------------
Vakar bija darbīga diena. Man, kā ēst gatavošanas diletantam, vakar, neskaitot ierasto ēdienreižu pūliņus, izdevās rīta pusē izcept savu pirmo kēksu un vēl, īsi pēc pusnakts, uztaisīt prjaņiku kūku (ar karoti ēdamo) šim vakaram, jo tai vismaz vienu nakti jāievelkas. Dekorācijas nozīme ir vīra dzimšanas diena, kas bija pirms pāris dienām, mazās meitas otrā vārda vārda diena, kas arī bija pirms pāris dienām un, protams, pati sirsniņdiena. :)Praņiku kūkas recepte

Sastāvdaļas:
Šokolādes (!) prjaņiki - 2 paciņas
Banāni - 4-6gab
Krējums - 2arpus vai 3 standarta iepakojumi
Cukurs

Pagatavošana:
Prjaņikus pārgriež horizontāli uz pusēm, banānus sagriež plānās šķēlītēs. Prjaņiku pusītes pa vienai iemērc krējumā un kārto traukā - vienu kārtu prjaņiku krējumā, pārkaisa ar tējkaroti cukura, kārtu banānu šķēlīšu. To visu atkārto, cik ietilpst traukā vai pietiek izejvielu. Pārlej ar krējumu. Dekorē ar skābiem augļiem un/vai ogām. Atstāj uz stundu istabas temperatūrā un tad vismaz uz nakti, bet vēl labāk - uz 24h ledusskapī, lai ievelkas.
Tāda, ar karoti ēdamā kūka. Ja izdodas labi, garša ir fantastiska. :)
Man bija iepirkti tikai 2 iepakojumi krējuma (nu, tās standarta plastmasas "glāzes", isti nezinu, cik tur iekšā), bet bija par maz. īsti vairs nebija ar ko pārliet, tāpēc kūka pilnībā neizmirka un bija pasausa. Bet garša bija laba tāpat. :)

-----------------------------------------------------------

Un Valentīna dienā vēl uztapināju istabas dekoru. Gribējās kaut ko sirsnīgu, lai katru gadu var izkārt. :) Un tā doma ir tāda, ka nākamgad taisīšu vēl kaut ko un tā katru gadu un katros svētkos, līdz tematiskās kastes būs pilnas. :D


Beidzot arī es sāku lasīt šo triloģiju.

Nu reiz pienāca arī mana kārta bibliotēkā uz šīs triloģijas pirmo grāmatu. Sākumā nevarēju vien iesākt lasīt, kaut kā nevedās. Nesapratu, kāpēc šis stāsts ir tik populārs. Bet, kad tiku pāri 100 lpp, tas mani ievilka sevī līdz ausīm. :) Un tālāko izlasīju divās dienās. Ļoti, ļoti patika.Tagad gaidu rindā nākamo daļu. Man ļoti patīk, ja grāmatas ir turpinājumos, jo man nereti pēc grāmatas izlasīšanas ir milzīga vēlme uzzināt, kas notika tālāk! Tāpēc ar vienu grāmatu parasti ir par maz. Man patīk stāsts "sērijās". :) Vēl atlikušas divas. Tikai divas...
Sestdien tiku pie otrās daļas, bet biju mājās tik vēlu un tad visādi darbīņi bija jāpadara, ka tikai ap diviem naktī, pirms miega, izlasīju pirmo nodaļu. Pa īstam pieķēros svētdien pusdienlaikā, kamēr bērni gulēja, tad vakarā. Un vakar lasīju visu dienu, cik nu bērni ļāva. Izlasīju. Baidījos no beigām, jo vienubrīd likās, ka viss beigsies ar to aprakšanas eizodi un es palikšu traka gaidot rindā trešo daļu. :D Bet nu, labi, ka tā nebija. :D
Tagad trinos un gaidu pēdējo daļu. Un jau tagad žēl, ka tā būs pēdējā. Stīgam Lārsonam vajadzēja dzīvot gru mūžu un sarakstīt vēl daudz tādu bestselleru!


Nu ir izlasīta arī trešā daļa. Un iestājies tas dīvainais tukšums, kas paliek, kad aizver pēdējo lapu un zini, ka tas arī viss, vairāk nebūs... Un šoreiz īpaši skaudri, jo autors, kas sarakstījis šos vienreizējos darbus, neko jaunu vairs neuzrakstīs... tik skumji un žēl, ka tādam talantam bija tik maz laika izpausties...
Viena no interesantākajām jaunajām grāmatām. Aizraujoša triloģija! Iesaku!