Deviņpadsmitā gadsimta Ķīnā, tālajā Hunaņas provincē, kāda meitene,
vārdā Lilija, iegūst "radniecīgu dvēseli", un šai emocionālajai
savienībai paredzēts ilgt visu mūžu. Šīs dvēseles vārds ir Sniega Roze,
un viņa iepazīstina ar sevi, atsūtot Lilijai zīda vēdekli, uz kura ir
uzrakstījusi dzejoli nu shu valodā. Tā ir vienreizīga valoda, ko
radījušas ķīniešu sievietes, lai sazinātos slepenībā, bez vīriešu
ietekmes. Gadu gaitā Lilija un Sniega Roze sūta viena otrai vēstījumus
uz vēdekļa un mutautiņiem, cenzdamās pārvarēt nošķirtību un dalīties
cerībās, sapņos un panākumos. Abas meitenes pārcieš pēdu nosiešanas
mokas un kopīgi apcer viņām ieplānotās laulības, vientulību un vēlāk
mātes stāvokļa priekus un traģēdijas. Draudzenes rod mierināju ciešajā
draudzības saitē, kas stiprina viņu dvēseles. Bet tad notiek pārpratums
un ciešā draudzība pēkšņi draud izirt.
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga
Dziļa un pārsteidzoša grāmata. Lasot šausminājos un, ik pa brīdim, pie sevis nočukstēju - "ak, dievs!"
Ļoti informatīva grāmata par meiteņu un sieviešu dzīvi senajā Ķīnā, pēdu nosiešanas tradīciju un citiem paradumiem.
Pārsteidzoši, cik zems var būt sievietes stāvoklis sabiedrībā un pat ģimenē! Neiedomājama cietsirdība, sāpes un neiecietība caurstrāvo meitenes dzīvesstāstu.
Tomēr - ir arī gaišā puse un jaukas "laotong" attiecības. Vismaz kādu laiku.
Dzīves nožēla, pašpārmetumi par to, kas neizdarīts vai neizdarīts pietiekami labi. Aizkustinošas ainas. Daudz skumju un maz prieka. Dzīve ir skarba, ļoti skarba un nežēlīga.
Visvairāk atmiņā palikusi pēdu nosiešaka, Sniega Rozes mirušais dēlēns, tīfa uzliesmojums un Sniega Rozes nāve.
Iesaku tiem, kas nebaidās sastapt patiesu skarbumu.
Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda 1-10
Izlasīta: 7.05.2013.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru