Sajūta tāda, ka pavisam drīz brauciens beigsies. Krasti Laika upei
palikuši nolaideni, straume lēnāka. Un pats esmu piekusis, kā jau pēc
ilgas airēšanas. Atkārtot vēlreiz tādu pašu braucienu diez vai es maz
gribētu. Pagātnē pabūt var vienīgi atmiņās. Bija jau reizēm neiedomājami
skaisti, bet vienmēr kaut kas neparedzams to visu padarīja it kā
nebijušu. Likās, ka pasauli radījis nevis pats meistars, bet tikai viņa
māceklis, pēc tam to visu iznīcinot, pārvēršot postošā haosā. Pats
cilvēks jau vēlarvien ir kā sīka skudriņa, kas, neko nenojauzdama, iet
pāri ceļam, pa kuru nepārtraukti ripo rati un soļo divkājaini radījumi.
Hugo Reinsona dzīves plūdums tiešām atgādina upi- viņa atmiņas ļauj
izsekot pārmaiņām, kas skārušas ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet visu
mūsu tautu no bēgļu gaitām Pirmajā pasaules kara laikā, caur Latvijas
brīvības gadiem un Otrajam pasaules karam, līdz pārmaiņām cilvēku
attiecībās pēc brīvības atgūšanas pagājušajā gadsimta deviņdesmitajos
gados.
Grāmatā izmantotas fotogrāfijas no Hugo Reinsona personiskā
arhīva.
Vērtīgs un izglītojošs stāstījums par grāmatas autora gaitām no agras bērnības līdz sirmam vecumam. Abi pasaules kari, okupācijas, čekas pagrabi un izsūtīšana. Dzīve lāgeros Sibīrijā un atgriešanās mājās, pie sievas un dēla.
Daudz dziļu domu, daudz spriedumu par politiskajām norisēm, jo, kur tad bez tām, ka esi visiem dzirnakmeņiem pa vidu.
Interesanti izgudrojumu un konstrukciju apraksti - amfībija, peldoša vasarnīca, "Sprīdītis", dažādi rūpnieciski agregāti.
Un tam visam pa visu - klusa, dziļa, uzticīga mīlestība.
Atmiņas skaudras, tomēr dārgas. Gara, grūta, bet ļoti saturīga dzīve nodzīvota.
Spilgtākie notikumi risinājās čekas pagrabos, izsūtīšanas laikā un atgriešanās brīdī.
Iesaku visiem, kam interesē šis vēsturiskais laika posms, kā arī - izgudrotājiem konstruktoriem. :)
Vērtējums: 8
Vērtējuma amplitūda 1-10
Izlasīta: 26.04.2013.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru