Kristīne Ulberga-Rubīne "Es grāmatas NELASU"

Attēls ņemts šeit: http://d.gr-assets.com/books/1354642020l/16238700.jpg

Kristapa vecāki ir šķīrušies, viņš dzīvo pie tēva un pamātes. Stāstā attēloti ļoti sarežģītie attiecību līkloči starp viņu pašu, māti, tēvu, pamāti, pusbrāli un viņa brāļu attiecībām ar visiem. Situāciju sarežģī mātes dusmas uz tēvu, kas pārnestas arī uz bērniem. Kristapam gan Laura tīri labi patīk, tomēr attiecības neveidojas tik labi, kā varētu. Mācīties viņam negribas, tikai izklaidēties ar draugiem. Kristapam liekas, ka neviens viņu nesaprot. Un tad viņam uzrodas anonīms draugs, kas raksta īsziņas. Kopā ar šo draugu viņš var gan izdusmoties, gan izrunāties, gan saņemt labus padomus, bet reizēm viņam paliek bail, jo šķiet, rakstītājs zina pilnīgi visu par viņa dzīvi.
Reālajā dzīvē tikmēr valda meli, jo Kristaps melo ik dienas un par visu. Viņam liekas, ka neviens viņu nesaprot. Konflikts mājās nobriest tik tālu, ka Kristaps, grāmatas beigās, aizbēg no mājām un nokļūst narkomānu midzenī, no kura izbēg, pateicoties jaunai īsziņai no anonīmā drauga, kas nolēmis atklāties. Bet, liktenis izspēlē nežēlīgu joku un notriec šo sievieti īsi pirms tikšanās. Ja es pareizi nojaušu, tā bija Laura… Noteikti jāizlasa grāmatas otrā daļa, citādi palika nepiepildīta tukšuma sajūta un pietrūka atrisinājuma.

Grāmata, kas būtu jālasa ne tikai pusaudžiem, bet ari viņu vecākiem. Man patika.

Citāti:

"Pēc dažiem saules applaucētiem metriem ceļš ielocīsies meža biezoknī. Turpat jau būs arī lielceļš."

"Tas bija viens no piespiedu vaļsirdības brīžiem, kas uzrodas ekstremālos apstākļos, lai pēc tam atkal nemanot pazustu ikdienai azotē."

"Cūka bija smags un ļengans. Savu tuklumu viņš izskaidroja ar ģenētisku kļūmi, taču Grābonim un Džežikam, kuri, klusi stenēdami, bīdīja viņu uz priekšu, atausa milzum daudz atmiņu par Cūkas norītajiem hotdogiem un čipsu pakām."

"Kristapa tēvs kādu brīdi klusēja un, eplu aizturējis, iztaisnojies skatījās debesīs, kur pelēkie lietus mākoņi spēlējās ar ģeometrijas likumiem, slīdot pāri jau tā blāvajai saulei. Vējš nopūtās, un debesis ieraudājās. Sāka līt."

"Tomēr rūgtums palika. To viņš noglabās tāpat kā Reinis, nostādinās, līdz tas kļūs par ieroci, aizstāvot savu vīrieša lepnumu."

"Visas nedēļas dienas bija sakritušas nenozīmīga kaudzē."

"Debesis kā milzīgs zils putns sola skaistu dienu, bet neviens netic šiem dabas māņiem un ar savām aizdomām arvien piesauc lietu, kurš, gluži nemanot, kļuvis par tādu kā vasaras saulgriežu svinību konferansjē."

"Viņa sēdēja un prātoja par to, kāpēc bērni vienmēr iedomājas, ka pieaugušie ir tāda cilvēku kategorija, kurai vienmēr viss jāprot un jāgrib."

"Kā viņš pats teica - jo vairāk cilvēkam naudas, jo mazāk īstu draugu. Bet no naudas viņš nevarēja un negribēja atteikties."

"Jaunākās paaudzes domāšana - tā Laura parasti argumentēja savu toleranci un atvērtību visam, kas notiek pasaulē. Un pasaulē patiešām notika trakas lietas."

"Aizliedz man, piemēram, ēst ābolus, un, vari būt drošs, es pirktu tos kilogramiem un paslepus ēstu ar visām serdēm. Tik ļoti man tie garšotu, jo tu man būtu aizliedzis tos ēst."

"Pieaugušie bija sasēduši ap ugunskuru un, manāmi garlaikoti, apsprieda dažādas tēmas. Galvenokārt par bērnu audzināšanu un mūsdienu jaunatnes neatbilstību kādam mistiskam standartam, kas sākās ar vārdiem "kad mēs augām". Bija grūti saprast, vai žulti, kuru viņi izgāza pār saviem un svešiem bērniem, radījusi audzināšana vai vienkārši nožēla par pašu līdz galam neizmantoto brīvību."

"Cūka, domās iegrimis, slepus bija uzlicis roku uz vidukļa, kur siksna viņa ļumīgo ķermeni bija sadalījusi divās tauku puslodēs. Jā, viņš bija resns, tomēr nevarēja noliegt, ka hotdogs un pica ir garšīgāki par burkāniem un vārītu vistu bez ādas. Cūka nebija ar mieru dzīvot saskaņā ar  dietologu ūdeņainajiem padomiem, tomēr vēlējās, lai meitenes koķeti vērotu viņa vēdera preses muskuļus."

"Vasaras nekad nav gana labas. Vienu gadu tās ir pārāk kastas, citu - pārlieku lietainas un aukstas."

"'Dienas, tāpat kā cilvēki, nemēdz kļūt trakas bez iemesla."

"Kopš skolas sākuma bija aizritējuši gandrīz divi mēneši. Tīras klades, pēc tipogrāfijas smaržojošas grāmatas, jauni zīmuļi un pildspalvas piederas īstenam skolas sākumam, tāpat kā solījumi būt sekmīgiem, kuri drīz vien pārtop par nepiepildāmu sapni. Ar visu dzelžaino apņemšanos teicamnieki un nesekmīgie turpināja iet pa ierastajām, abi zināmajām takām."

"Viņš risināja ķēžu mīklu. Tā bija spēle, ko viņam kādreiz bērnībā bija iemācijusi māte, lai atšķetinātu, rastu likumsakarības jebkuram dzīves pavērsienam."

Vērtējuma amplitūda: 1 - 10

Vērtējums: 7

Izlasīta: kaut kad oktobrī