Attēls ņemts šeit: http://www.gramata24.lv/assets/images/000/010/676/Meza%20burvja%20meita_original.jpg?1326983595
Kīlija pēc mātes nāves tiek vesta pie tēva, kuru daudzus gadus nav
redzējusi un knapi atceras. Tēvs dzīvo ceļojošā viduslaiku trupā, kas braukā pa
Ameriku un pelna naudu tūrisma industrijā, attēlojot īstenu viduslaiku
gaisotni. Viņa ir satriekta par mammas zaudējumu, nikna uz tēvu, kas viņu
pametis un nav licies ne zinis, viņai riebjas lietainais laiks un dubļainā apmetne,
kā arī dīvainie cilvēki, kas dzīvo kā viduslaikos.
Bet, izrādās, ka viss nebūt nav tik vienkārši. Tēvs viņu nav pametis, māte mēģinājusi
viņu aizvest prom, kamēr viņa ir maza un nespēcīga pretoties dažādām
burvestībām, ar laiku atsvešinoties no vīra. Viņai nav alerģijas no kokiem, kā viņa
visu mūžu domājusi, viņai ir īpašas spējas sazināties ar tiem. Un satikšanās ar
tēti izvēršas par raibu piedzīvojumu virkni, kurā viņa izprot pati sevi, mācās
pieņemt jauno un iegūst ne tikai jaunus draugus, bet arī ienaidniekus. Un kādu
ļoti īpašu putnu.
Ļoti laba grāmata, īpaši tiem pusaudžiem, ko skārušas līdzīgas problēmas ģimenē un vajadzīgs kaut kas, kas palīdzētu aizmirsties un tikt ar to galā.
Man patika. Ieteikšu arī savai meitai.
Citāti:
"Viņa atcerējās Česīras kaķi no "Alises Brīnumzemē". Ja tas kaķis būtu iečurājis Alises somā, tā būtu bijusi daudz īsāka grāmata."
"Vējš smaržoja pēc ozona - lietus noteikti nebija tālu."
"Viņas priekšā stāvēja Kīlijas izskata pirmssākumi."
"Tētis bija vārds, kas nozīmēja tikpat daudz mīlestības, cik vārds mamma. Un tas bija jānopelna."
"Kīlijas vislielākās bailes, tas, ar ko viņa nespēja tikt galā, bija, ka viņa pazaudēs mammu savā sirdī, ja atļaus sev mīlēt kādu citu tikpat stipri. Viņa baidījās, ka mīlestība ir kā datora datne - jaunā tiek pārrakstīta vecajai."
"Mammas vienmēr zina, ka meitas viņas mīl, pat ja viņas ir sastrīdējušās."
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Vērtējums: 9
Izlasīta: 21.11.2015.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru