Bildēs gan pozēšana, gan koncerti, gan tie paši deju svētki. Vienīga bildīte no pirmā kopīgā brauciena uz Ungāriju (foto pie autobusa), jo tolaik man bija senais fotoaparāts ar filmiņu, kura beigās izrādījās tukša (izgaismota?) un no šī skaistā ceļojuma man atmiņu nav palicis. Arī pa bildītei no otrā brauciena jau 2000. gadā uz Slovākiju. Tie mirkļi, kas saglabājušies un atgādina par laiku, kad deja mani darīja absolūti laimīgu.
Tie īpašie mirkļi, kas piedzīvoti, ir zelta vērti. Atceros gan koncertus Skrundā, gan balles, nodejotos pilsētas svētkus un krāšņos gājienus Kuldīgā (vai šiem, diez, bildes nekur nevar dabūt?), gan deju svētkus, gan ārzemju braucienus. Tie ir tie skaistie deju gadi ar vislabākajām atmiņām. Tas laiks nav iedomājams bez manām otrajām mājām Kuldīgas Kultūras namā. Divreiz nedēļā (reizēm biežāk) gāju turp ar milzīgu pacilātību sirdī un pēc mēģinājumiem vēl ilgi klīdu pa ielām un parkiem, tik ļoti negribējās to laimes sajūtu pazaudēt, ejot mājās. Tie bija vislabākie brīži...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru