Attēls ņemts šeit: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/101670-sabiedrotie.html
Laba, bet smeldzīga grāmata, kas raisa pārdomas par dažādām dzīves situācijām un izvēlēm. Man gan pašai sava pesimisma pietiek, tāpēc labāk patīk grāmatas ar labām beigām, tomēr šoreiz autorei tās piedodu, jo, pateicoties šādām beigām, ir vairāk vielas pārdomām. Un grāmatas, kas raisa pārdomas ir vienīgas, kuras ir vērts lasīt. Jā, arī šādas grāmatas no jauniešu fantastikas plauktiņa, var būt gana labas, lai domātu un izvētītu pats sevi. Un īpašs paldies autorei par to, ka grāmatas beigās neizveidoja jaunu saldo pārīti. Bet man pietrūka Keileba skatījuma un vairāk Tobiasa atmiņu. Tās būtu iederējušās. Ceru, ka latviski tiks tulkota arī ceturtā grāmata. Domāju, ka tā varētu būt radusies, apzinoties, kā mazliet pietrūka.
Priecājos, ka esmu izlasījusi visu triloģiju. Tā ir atstājusi labu pēcgaršu.
Nedaudz traucēja tulkojums, grāmatas otrajā pusē darbības vārdos vietām sajaukts, kura dzimuma viedoklis tiek atspoguļots.
Citāti:
"Tajā brīdī šķiet, ka saprotu viņa vērtību skalu: pirmajā vietā ir paša dzīvība, otrajā - ērtības paša veidotā vidē un kaut kur pēc tam - to cilvēku dzīvība, kuri būtu jāmīl."
"Interesanti, vai šobrīd tās Torijai vēl ar vien piezogas, lai gan viņa ir tik centīgi stājusies tām pretī? Vai bailes jelkad patiešām izzūd vai tikai zaudē varu pār mums?"
"Šķiet dumpji nekad nebeigsies nedz pilsētā, nedz Biroja mītnē - nekur. Starp tiem ir tikai niecīgi atelpas brīži, un mēs tos naivi dēvējam par mieru."
"Sākumā nopētu ik celtni, kurai pabraucam garām, un prātoju, kas tur agrāk dzīvoja, bet pēc kāda laika ēkas saplūst kopā. Cik daudz dažādu drupu ir jāaplūko, pirms tās visas nosauc vienā vārdā - par drupām?"
"(..) ikvienā no mums slēpjas ļaunums un, lai kādu iemīlētu, vispirms šis ļaunums ir jāiepazīst sevī, citādi to nespēsim piedot citiem."
"-Ja paliksim kopā, man atkal un atkal nāksies tev piedot, un, ja tu negrasies mani pamest, tad tev būs jādara tas pats."
"Agrāk domāju: iemīlēties ir kā izvilkt loterijas lozi, un tālāk vairs nav nekādu izvēles iespēju. Varbūt sākumā tā patiešām ir, tomēr tagad vairs nav.
Es Tobiasā iemīlējos, tomēr nepalieku ar viņu kopā tādēļ vien, ka neviens cits nebūtu pieejams. Esmu ar šo puisi kopā, jo to izvēlos: ik rītu pamostoties, ik dienu, kad strīdamies, melojam vai sagādājam viens otram vilšanos. Es atkal un atkal izvēlos viņu, un viņš izvēlas mani."
"Savādi, ka laiks spēj samazināt izmērus un dīvaino pārvērst pierastajā."
"- Brīžiem domāju, ka esmu viņai piedevusi. Citreiz neesmu tik pārliecināta. Nezinu, kā man tas izdodas, - tikpat labi varētu jautāt, kā lai turpina dzīvot pēc tam, kad kāds ir nomiris. Tu to vienkārši dari, un nākamajā dienā tu to dari atkal."
"Manuprāt, ja kāds tev nodara pāri, šo nastu nesat jūs abi - sāpes abus nospiež vienlīdz smagi. Tātad piedot nozīmē izvēlēties visu smagumu uzvelt sev."
"Un es vairs nevēlos mirt. Esmu ar mieru panest vainas izjūtu un sēras un stāties pretī šķēršļiem, kurus dzīve liek man ceļā. Dažas dienas tas ir grūtāk, citas - vieglāk, bet esmu gatava izdzīvot tās visas."
"Tāda ir īstas mīlestības vara: tā tevi paceļ nebijušos augstumos un padara par dižāku un labāku cilvēku, nekā tu jebkad spētu iztēloties."
"-Labrīt, - es sveicinu.
-Kuš, - meitene atbild. - Ja nenosauksi to vārdā, varbūt tas aizies prom."
"Traģēdijai piedien klusums, nevis centieni to ātri vērst par labu un aizmirst."
"Ja es būtu brālim piedevusi, tad to atgadījumu atcerētos bez naida, kas kūņojas pakrūtē, vai ne?
Vai varbūt piedot nozīmē atkal un atkal atgrūst rūgtās atmiņas, līdz laiks notrulina sāpes un dusmas un palīdz aizmirst pāridarījumu?"
"Nesavtīgie uzskata, ka uzupurēšanos vajadzētu pieļaut tikai tad, ja tā ir cilvēka galīgā iespēja izrādīt otram savu mīlestību."
"Nekad neesmu varējis ciest ziemas atnesto tukšumu, neizteiksmīgo ainavu un kraso atšķirību starp debesīm un zemi; tad koki pārtop skeletos un pilsēta izmirst."
"Laikam visspožākā liesma izdeg pirmā."
"Šajā pasaulē ir daudz iespēju būt drosmīgam. Reizēm drosme nozīmē upurēšanos augstāka mērķa vai cita cilvēka dēļ. Reizēm dižu daru vārdā liek pamest visu, ko esi pazinis, un visus, ko esi mīlējis.
Bet reizēm tā nav.
Reizēm būt drosmīgam nozīmē par spīti sāpēm sakost zobus, diendienā strādāt un palēnām censties dzīvot labāk.
Tagad man ir jābūt tik drosmīgam."
"Viņa žesti, runas veids un uzvedība - tas viss ir viņas. Tas Keilebu pārveido Trisas atbalsī, un man ar to vienlaikus nepietiek un ir par daudz."
"Man nežēlības pietiek visam mūžam, un es to joprojām nēsāju sev līdzi - nevis rētās, kas izvago ādu, bet atmiņās, kuras uzpeld brīžos, kad to vismazāk gribētu."
"-Jā, reizēm dzīve nekam neder, - meitene turpina. - Bet vai zini, kādēļ es dzīvoju? (..)
- Es dzīvoju to brīžu dēļ, kuri kaut kam der. Tikai jāprot tos pamanīt."
"Kopš bērnības zinu, ka dzīve mūs visus ievaino. No brūcēm nav iespējams izbēgt.
Bet tagad esmu iemācījies vēl kaut ko: mēs varam tikt dziedināti. Mēs dziedinām cits citu."
Vērtējums: 8
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Izlasīta: 15.03.2015.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru