Attēls ņemts šeit: http://g1.delphi.lv/images/pix/file44782866_lavandu_darzs.jpg
Ļoti patīk darbības vietas - senas muižas, milzīgi lauku īpašumi. Skaistas ainavas un redzes gleznas, kas priecēja manu pēc tām izslāpušo dvēseli. Tikai nesapratu romāna nosaukuma domu, jo lavandu dārza tur nebija... Arī ne kā tāda, kas ar to varētu saistīties. Vīna dārzi bija, bet lavandu ne. Tuvu beigām vienā epizodē Emīlija iedomājās, ka vasarā uz terases sastādīs dobēs lavandu. Un viss. Vairāk nekādas saistības. Pēc Orhideju nama tas likās jocīgi.
Pagātnes stāsts par karu, izlūkdienestu un sarežģītajām attiecībām, neiespējamu mīlestību un milzīgām grūtībām, kas jāpiedzīvo ikvienam, bija galvenā šīs grāmatas vērtība. Jo mūsdienu pasaka bija nedaudz par daudz nereāla. Vismaz man tā likās. Katrs personāžs atsevišķi bija kolorīts, bet kopā kaut kā bija par daudz un kaut kā arī pietrūka.
Emīlija - naiva, kompleksu un psiholoģisku traumu pilna (kā jau mēs visi), bet loģiski domājoša un pragmatiska. Lieliski izkuļas no nepatikšanām, kad tās aptver.
Sebastjans - nelietīgs egoists bez sirdsapziņas.
Alekss - vienreizējs puisis. Pilnīgs brāļa pretstats. Neticami labi atkopies no nelaimes. Gurds, humoristisks un džentlmenis.
Konija - drosmīga angļu lēdija, kam daudz jāpārcieš, līdz likten's ļauj viņai atgriezties mājās.
Sofija - naiva meitene (iespējams, šo iespaidu pastiprina viņas aklums), kas pārvēršas sirdsgudrā sievietē, kad dzīve piespēlē lielo mīlestību. Neapskaužams liktenis.
Frederiks un Falks - vēl divi brāļi pretstati. Viens ļoti labs, otrs galēji ļauns.
Visā krāšņumā romānā aprakstīta brāļu sāncensība divos dažādos laikos.
Man vislabāk patika, ka kāds radinieks Emīlijai tomēr vēl atradās. Un, kā tas viss atrisinājās. :)
Visā visumā - patika. Iesaku.
Citāti:
"Agrajam rītam nebija ne mazākā pagājušo stundu smaguma. Kā jau katrreiz saullēktā, daba, piesakot jaunu dienu, ar maigiem Provansas umbras, zaļajiem un debeszilajiem toņiem bija radījusi svaigu gleznu."
"Emīlija ar grūtībām saņēmās aplūkot savu kailo ķermeni. Viņa vienmēr bija to uzskatījusi par standartam neatbilstošu, ģenētiskajā loterijā nejauši iegūtu lietu."
"-Man bieži licies, ka ļoti apdāvinātie cieš tikpat daudz kā tie, kam par dzīvi grūti jācīnās."
Konija nopētīja Sofiju "un secināja, ka meitene ieguvusi jaunu auru, kas liecināja nevis par ilgošanos, bet par zināšanu."
"Tad, domājams, pienācis laiks nomazgāties. Kārtīga vanna vienmēr liek justies vairāk pēc cilvēka, kā arī iepriecina tos, kam nākas dalīt vienu mitekli. - Lai piešķirtu papildu uzsvaru saviem vārdiem, Venīšija sarauca degumu."
"-Visas šīs ciešanas un zaudējumi, ko piedzīvojuši mūsu priekšgājēji...- Emīlija nogrozīja galvu. - Tas liek mums uz mūsu dzīvi raudzīties citādi.
-Tā gan. Paldies Dievam, Rietumu pasaule no šiem diviem kariem ir guvusi mācību. Vismaz uz kādu laiku, - Žans nopietnu seju sprieda. - Bet karš vienmēr var izcelties no jauna - cilvēce allaž alkst pārmaiņu un var būt grūti nosargāt mieru. Skumja patiesība. Pozitīvais ir tas, ka ekstremālie apstākļi atklāj labāko, kas mūsos ir. (..) Protams, karš var arī iesēt cilvēkā ļaunumu - kā tas bija Falka gadījumā. Vara ir postošs spēks."
"Pārstaj sevi reiz vērtēt par zemu! Tu esi izglītota un skaista sieviete. Ar to bieži vien pietiek, bet tev vēl laimējies piedzimt cienījamā un ietekmīgā ģimenē. Kā mēdz teikt - liktenis tev pasniedzis daudzas dāvanas."
"Sebastians izslēdza gaismu, un Emīlija gulēja, prātodama par vīra spēju piešķirt ticamību ikvienam viņa solim, liekot viņai izklausīties un justies tā, it kā viņa būtu muļķīgi kļūdījusies."
"Arī viņas prātā izveidotajā Sebastjana raksturojumā bija frāze par spēju pārvērst melnu par baltu. No pašas pieredzes bija zināms, ka vīrs ir liels meistars faktu sagrozīšanā tā, lai veidotos pavisam cits skatījums uz situāciju."
"¨Ļaudis apgalvo, ka pa īstam mēs pieaugam, tikai iepriekšējai paaudzei aizejot. Varbūt tā ir balva pēc skumjām par viņu zaudējumu."
"Kamēr viņa jutās nikna, tik ļoti nesāpēja, lai gan bija skaidrs, ka sāpes neizpaliks."
"Prieks, ka esi kādam nepieciešams, ir daudz svarīgāks par paša vajadzību pēc kāda."
"Dzīve ir pārāk īsa, lai turētu sirdī naidu. Bet, kad atrodi ko labu, glabā to cieši un nelaid vaļā."
Izlasīta: 09.08.2014.
Vērtējums: 8+
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru