Foto ņemts šeit: http://www.kontinents.lv/uploads/books/barenu-pavelnieka-dels.jpg
Standarta informācija par grāmatu, piemēram, šeit: http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=519588
Vērtīga grāmata, kas paplašina apvāršņus, attēlojot to pasaules daļu, kur apvāršņu nav... Arī mūsdienās nav. Biedējoša pieskaņa, kas liek baidīties par tāda apmēra neprātu. Ierindoju pie - noteikti jāizlasa! Jo šo tiešām vajadzētu izlasīt ikkatram no mums. Lai saprastu, lai aizdomātos, lai novērtētu... miljoniem iemeslu, kāpēc.
Kāda var izvērsties cilvēka dzīve, ja tas piedzimis zemē ar pilnībā ierobežotu iespēju dzīvot pēc sava prāta, ja māti, tāpat kā simtiem citu skaistu meiteņu, nolaupa un aizved uz Phenjanu, ja tēvs vada bāreņu patversmi, bet nedrīkt izrādīt, ka tajā mīt arī viņa dēls, ja visu bērnību dzīvots nabadzībā, badā un aukstumā, ja cilvēks tiek augstāk stāvošu personu pamanīts un virzīts atbaidošos amatos, ja jākaro pazemes tuneļos un jānolaupa cilvēki kaimiņvalstīs, jārunā un jādomā tā, kā paredzēts, jādzīvo pēc Vadoņa ieskatiem un jāapzinās, ka, nonākot uz šī slidenā karjeras augšupceļa, bezdibeņa izbaudīšana ir tikai laika jautājums...?
Un tomēr... Čundo iepazīst gan citādu dzīvi, gan mīlestību un pašuzupurēšanos mīļo cilvēku labā. Viņa dvēsele ir tāda pati kā ik vienam, mīlestības alkstoša un ievainojama, lai arī ķermenis rūdīts nežēlīgās sāpju paciešanas apmācībās. Skumji, patiesi, aizkustinoši. Biedējoši, smieklīgi stulbi, šausminoši. Viss vienā grāmatā.
Ļoti laba valoda un tulkojums, lasās ļoti raiti un viegli.
Izlasiet, noteikti izlasiet!
Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Izlasīta: 06.06.2014.
Citāti:
"- Un ja nu patiešām izdodas apceļot pasauli... Kā tu zinot, ka esi bijis Amerikā, vari atkal stāvēt rindā uz tualeti kopmītnē? Ja nu citā valstī prosa ir gardāka un skaļruņu klaigas tik ļoti negriežas ausīs? Pēkšņi ūdens no krāna šeit vairs tik labi nesmaržo. Ko tad iesākt?"
"- Mūsu sabiedrībā fakti rodami stāstos. Ja valsts pasludina fermeri par mūzikas virtuozu, tautai pienākas nekavējoties godināt viņu par maestro. Un šis fermeris darītu prātīgi, ja slepenībā sāktu apgūt klavierspēli. Mums stāstam ir lielāka nozīme nekā cilvēkam. Ja cilvēks ir pretrunā ar stāstu, tad jāmainās cilvēkam."
"Kad suņi atgriezās, senators izdāļāja tiem kārumus no savas kabatas. Čundo secināja, ka komunismā suņiem māca paklausību, tos iebiedējot, bet kapitālismā paklausību panāk ar piekukuļošanu."
"Gaļa bija vienlaikus salda un asa, tomāti koda mēle, bet kukurūzu un nūdeles pilnīgi izbojāja sviests un siers - produkti, par kuriem viņš bija dzirdējis vienīgi no audioierakstiem valodu skolā."
"Kā tas nākas, ka suns, acīmredzot labi barots dzīvnieks, spēj raudzīties tieši tāpat kā bārenis, kurš nostādīts pašā rindas galā?"
"- Mēs varētu palasīt kopā, - viņa piedāvājās. - Vai jūs zināt par Kristu?
Čundo pamāja. - Man par viņu ir lasīta instruktāža."
"Čundo nocēla klausuli un kādu brīdi klausījās nepārtrauktajā signālā, tad paņēma grāmatu, kas atradās zem telefona aparāta, un sāka to šķirstīt. Tie bija saraksti ar tūkstošiem vārdu. Tikai pēc laba brīža viņš attapa, ka tajā iekļauti visi Teksasas vidienes iedzīvotāji ar pilnu vārdu un adresi. Bija grūti noticēt, ka iespējams sameklēt personu grāmata un pēc tam dzīvē. Lai pierādītu, ka neesi bārenis, atliek vienīgi atvērt grāmatu un norādīt uz saviem vecākiem. Prātam neaptverami, ka pastāv šāda nesaraujama saikne ar mātēm, tēviem un zudušajiem biedriem, ka viņi ir šādi iemūžināti drukāta veidā. Viņš pārlapoja sējumu. Donaldsons, Himeness, Smits - pietiek vien ar šādu grāmatu, ar vienu nelielu grāmatu, lai aiztaupītu veselu mūžu nedrošības un minējumu."
"Gaitenī gar sienām rindojās senatora ģimenes fotogrāfijas ar allaž smaidošiem cilvēkiem. Gājiens uz virtuvi itin kā atgādināja atgriešanos laikā - absolventu fotogrāfijas nomainīja sportistu fotogrāfijas, pēc tam skautu aktivitātes, zirgastes, dzimšanas dienu ballītes, visbeidzot mazi bērni. Vai tāda ir ģimene, vai šādi tā pieaug - vienmērīgi un taisni kā mazuļa zobi? Protams, dažos attēlos redzēja kādam kaklā iekārtu roku, un laika gaitā pagaisa vecvecāki. Apstākļi mainījās, tāpat kā suņi. Taču no sākuma līdz beigām tā bija vesela ģimene - bez kariem, bada vai politiskajiem cietumiem, bez svešiniekiem, kas ierodas noslīcināt tavu meitu."
"Aizraujoša ideja - aizdedzināt malku tikai tādēļ, lai cilvēki varētu saieties un baudīt cits cita sabiedrību tumsā."
"Neviena nācija neguļ tā kā Ziemeļkoreja. Pēc aptumšojuma visu valsti pāršalc vienbalsīga nopūta, miljoniem galvu noslīgst uz spilveniem. (..) Iestājas vienīgi gurds apmierinājums, un tad rādās spēcīgi sapņi par izpildītām darba normām un brālīgo valstu apvienošanos."
"- Redzi, tas nāca no manas mutes. Bet ko dara mana roka? Tā tur tavējo. Ja tava māte jelkad ir spiesta izrunāt līdzīgus vārdus par mani, lai pasargātu jūs abus, tad paturi prāta, ka iekšēji es un viņa esam sadevušies rokās. Un, ja kādudien tu būsi spiests teikt tādus vārdus par mani, es zināšu, ka patiesībā to nesaki tu. Toties iekšēji... iekšēji dēls un tēvs allaž būs sadevušies rokās."
"-Es tev atklāšu kādu faktu par Mīļoto Vadoni, - Sana Muna sacīja. - Viņš iesākumā cilvēkam dāvā daudz, lai vēlāk ar prieku varētu to visu atņemt."
"Bārenim tēvs ir divtik svarīgs. Bāreņi ir vienīgie, kuriem ir iespēja izvēlēties savus tēvus, un tos viņi mīl divtik stipri."
"Ga prātoja, cik grūti padodas saskatīt melus, ko pats sev esi iegalvojis un kas ļauj rīkoties, dzīvot tālāk. Vienatnē tas īsti neizdodas, ir nepieciešama cita cilvēka palīdzība."
"-Tā brūce, kas ceļas no nezināšanas, nemūžam nesadzīst."
"Manus pretējās nama kaimiņus vēl naktsdrēbēs citu pēc cita grūda kravas automašīnās. Rītausmā viņi saliekušies stāvēs līdz potītēm ūdenī rīsa laukā un veselu dienu saņems korektīvo pamācību par vārdu savienojumu "smags darbs", visas pārtikas sagādes pamatu."
"Pilsoņi! Atveriet logus un raidiet skatienus augšup, jo virs Phenjanas laidelējas krauklis, grozot galvu uz vienu un otru pusi, raugot saskatīt ikvienu iespējamu apdraudējumu patriotiskajiem pilsētas iedzīvotājiem. Klausieties, kā sitas melnie spārni, saraujieties, dzirdot putna griezīgo ķērcienu! Vērojiet, kā šis gaisa pavēlnieks ar slaidu loku iešaujas skolas pagalmos, lai noskaidrotu, vai starp bērniem nav gļēvuļu, un pēc tam, izstiepis nagus, pikē lejup, lai pārbaudītu, cik lojālas ir dūjas, kas grezno Kima Irsena statuju. Redziet, kā šis ievērojamais putns ar aso skatienu - vienīgo, kas spēj ieraudzīt cilvēka nevainību, - met lokus virs Čučhes Jaunatnes vienības un atzinīgi pamāj ar galvu, no gaisa pārliecinājies par tās locekļu reprotuktīvo šķīstību. (..) Par laimi, pilsoņi, neviena būtne neraida tik labvēlīgus skatienus uz korejiešu tautu kā krauklis. Tas nepieļaus mūsu nācijai kļūt tādai, kur suņiem piešķir vārdus, apspiež cilvēkus ādas krāsas dēļ un košļā farmaceitiski saldinātas tabletes, lai izraisītu abortu.
Bet kālab, jūs jautājat, krauklis riņķo virs Čosonas Atpūtas taciņas? Vai tad šeit nepastaigājas mūsu izcilākie pilsoņi, vai tad šeit jaunieši nepulcējas mazgāt kājas vecajiem un karstā laikā zīdītājas aukles brīvprātīgi nesniedz krūti Phenjanas smalkāko janbanu zīdaiņiem, lai tie varētu iestiprināties? Asredzis krauklis atlidojis šurp, pilsoņi, jo pamanījis kādu vīrieti sviežam krūmos spožu priekšmetu, kur par to steigšus sakāvušies daži bāreņi. Tie, kas izsniedz monētas bāreņiem, ne tikai laupa viņiem pašcieņu un Čučhes garu, bet arī pārkāpj pilsoņa galveno noteikumu - praktizēt pašpietiekamību.
Krauklis ieskatījās ciešāk un atzīmēja, ka vīrietis, sarunādamies ar sievieti, žestikulē - tas skaidri norāda, ka tiek apspriests kāds plāns. Rītdiena ir valsts rūpe, pilsoņi. Rītdiena ir jūsu vadoņu darīšana, un jums jāatstāj nākamība viņu pārziņā. Tadējādi pārkāpts vēl viens krietna pilsoņa noteikums - izvairīties no nākotnes. Tikai šajā brīdī krauklis pazina pārkāpējā komandieri Ga, vīru, kurš nesenās dienās bija novērots atstājam novārtā visus krietna pilsoņa noteikumus:
- mūžam ziedojies mūsu diženajiem vadoņiem;
- turi godā kritiku;
- pakļaujies Songuna politikai;
- apsolies kolektīvajai bērnu audzināšanai;
- regulāri gatavojies mocekļa kārtai."
"Viņa devās apciemot Lielo Ģenerāli. (..) Ievērojams vadonis, diplomāts, stratēģis, taktiķis, sportists, filmu autors, rakstnieks un dzejnieks - jā, un pie visa piedevām Kims Čenirs bija arī viņas draugs."
"Kura sieviete gan neraudātu visa Apvienošanās bulvāra garumā, ja atģistu, ka vairs nekad neredzēs tik tīru ielu, tik nevainojami taisnu sadalošo līniju un nekad nedzirdēs vējā plandāmies tumšsarkanos karogus, kas tūkstošiem vienā rindā cildina ikvienu Kima Irsena izcilās Čučhes sešdesmit trešā gada astoņpadsmitajā oktobrī teiktās runas vārdu!"
"-Interesanti, kas jums jāiztur ik dienu Amerikā. Jums nav valdības, kas jūs sargā, neviens nestāsta, kas jādara. Vai tiesa, ka jums neizsniedz pārtikas kartītes un jums pašiem jāatrod ēdiens? Vai tiesa, ka jūsu augstākais darba mērķis ir vienīgi papīra nauda? (..) Kas tiek atskaņots amerikāņu skaļruņos, cikos jums iesākas komandantstunda, ko māca jūsu bērnu audzināšanas kopienās? Kurp dodas sieviete ar bērniem svētdienas pēcpusdienā? Ja sieviete zaudē vīru, kā viņa var būt droša, ka valsts piešķirs labu aizvietotāju? (..)"
"- Kur palicis Leonardo? (..)
- Tu lūdz man izskaidrot vienu no dzīves lielākajiem noslēpumiem, - Seržs atteica. - Kurš gan var zināt, kur paliek cilveki? Kāpēc lietus krīt lejup nevis augšup?"
"Daži cilvēki šai pasaulē, ienākdami otra dzīvē, prasa pārāk augstu cenu."
"Ieskatīdamies Mīļotā Vadoņa acīs, uzlūkodams vīru, kuram piederēs pēdējais vārds, Ga nejuta bailes. Dīvainā kārta Ga jutās pat bezrūpīgs. "Ja tevis nebūtu, es to būtu jutis visu savu dzīvi," Ga domāja. Dvēselē auga neviltota mērķtiecība, tagad viņš pats bija sev pavēlnieks. Cik neparasta, agrāk nepieredzēta sajūta! (..) Tagad viņš zināja, ka brīvību var sajust. Tā kņudēja pirkstu galos, tā ķērās kaklā elpojot, tā piepeši ļāvā ieraudzīt visas dzīves, kuras viņš varēja izdzīvot. Šī sajūta neizgaisa arī tad, kad komandiera Parka vīri notrieca viņu zemē un, satvēruši aiz papēžiem, aizvilka uz netālo "kraukli"."
"Mīļotais Vadonis skrēja cauri apšaudes krusai. Dūjas cita pēc citas metās lodēm ceļā, un putnu spalvas šķīda uz visām pusēm patriotiskās uzupurēšanās sārtajā spozmē!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru