Šodien pamanīju ziedam ceriņus, vakar - kastaņus, aizvakar uzziedēja ābelīte manā dārzā... Viss zied! Zied Ievas, zied bumbieres, zied ķirši, zied pienenes, gaiļpieši, neaizmirstules un tūlīt, tūlīt jau maijpuķītes.
Reizēm šķiet, ka pavasarī viss pārņemts ar ziedēšanas trakumu un sacenšas savā starpā, cik ātri spēs pumpurus izplaucēt smaržās tvanošos krāsaini košos ziedos. Puķes, koki un krūmi sacenšas, kurš ātrak, kurš skaistāk, kurš pamanāmāk.... Tik skaisti un reizē tik neprātīgi!
Arī manā dārzā, kas īsti vis nav dārzs vēl, tik par tādu top, zied viss, kas spēj, kam zaļš kāts, lapas un saknes dziļi mālā. :) Zied pienenes. Tās man ir mīļas. Patīk un viss. Un negribas ne nopļaut, ne citādi nīcināt. Patīk, kad ap māju viss sadzeltē dzeltenās saulītēs. :) Tik skaisti! Un netraucē ne pieneņu pārsvars pār zālienu, nenekautrie iebrukumi puķu dobēs. Pie manis tās ir drošībā. :)
Zied bumbierīte un ābelīte, kas meitenēm dāvinātas pirms pāris gadiem. Zied ķirši un plūmes zemes robežvietā ar kaimiņa ganībām, zied korintes parastās, bet lielā, īpašā jau ziedlapas birdina vējā, noziedējusi tik skaisti un ātri. Bus daudz ogu!
Zied ogu krūmi un zemenes (lai arī ieaugušas pļavā, kur dobju vairs nebūs, un gaida manu izlemšanu, kur tām turpmāk dzīvot un kad tās izrakšu no pļavas skavām).
Citugad ziedēs arī Ieva. To tikai šopavasar iestādījām. Un pīlādži arīdzan tāpat. :)
Ziedi ir aušīgā skaistuma, reibinājuma un gaisā virmojoša prieka savienība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru