Pasaule Tiso kundzi pazīst kā neparastu mākslinieci, kas darinājusi
vaska figūras. Bet – kas bija šī sieviete, kura kļuva par pašu slavenāko
skulptori? Romānā iedzīvināts viņas trauksmainais un pārsteidzošais
stāsts. 1788. gadā gudrās un ambiciozās Marijas Tiso muzejs rāda ne
tikai slavenākās personas, bet arī modernākos tērpus, svaigākās tenkas
un politikas jaunumus. Viņas klienti nāk no visdažādākajiem slāņiem,
taču Marijas sapnis ir piesaistīt Marijas Antuanetes un Luija XVI
uzmanību.
Smagi un neatlaidīgi strādājot, Marija iekļūst spožajā galma dzīvē, kas
ļoti atšķiras no viņas mājām Tempļa bulvārī, kur cilvēki spiesti pārdot
savus zobus, lai nopirktu ēdienu…
Mišela Morena autentiski uzbūrusi ainas no diženas ēras, veikli savijot savu stāstījumu ar fragmentiem no aizraujošas, bieži vien baisas drāmas, kas norisinās vienā no pasaules vēstures nežēlīgākajiem periodiem – lielās Franču revolūcijas laikā. Talants darināt vaska figūras glāba viņas dzīvību un saglabāja nākotnei ietekmīgu personu tēlu galeriju.
Pasaulslavenās vēsturisko bestselleru autores romāni ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās, un 2011. gadā filmu kompānija Gaumont iegādājās romāna Madame TISO ekranizācijas tiesības seriāla veidošanai.
Mišela Morena autentiski uzbūrusi ainas no diženas ēras, veikli savijot savu stāstījumu ar fragmentiem no aizraujošas, bieži vien baisas drāmas, kas norisinās vienā no pasaules vēstures nežēlīgākajiem periodiem – lielās Franču revolūcijas laikā. Talants darināt vaska figūras glāba viņas dzīvību un saglabāja nākotnei ietekmīgu personu tēlu galeriju.
Pasaulslavenās vēsturisko bestselleru autores romāni ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās, un 2011. gadā filmu kompānija Gaumont iegādājās romāna Madame TISO ekranizācijas tiesības seriāla veidošanai.
Vienreizēja iespēja paskatīties uz Franču galmu no cita skatu punkta - no Grosholcas jaunkundzes puses karali Luiju XVI un karalieni Mariju Antuaneti ieraugām kā cilvēcīgus, jaukus, mazliet neizlēmīgus, bet ļoti laipnus un vienkāršus cilvēkus. Marionetes tautas un galma rokās. Viņi bija izlutināti (in kurš gan viņu vietā tāds nebūtu?), bet viņiem netrūka veselā saprāta.
Šis skatījums man patīk daudz labāk un liekas ievērojami ticamāks par gadsimtiem valdījušo aizspriedumaino vēstures izklāstu. Tas, kā tauta apmeloja un pazemoja savus valdniekus, ir ļoti reāli un ticami, jo lielākā tautas daļa pat līdz karaļa nāves stundai viņu ne reizes nebija redzējuši, bet bija pārliecināti, ka zina, kāds viņš ir. Gadsimtiem valdījis viedoklis, ka Marija Antuanete aicinājusi tautu ēst kūkas, kad tai nav maizes, mani nepārliecina. Lai arī atrauti no dzīves un neinformēti, valdnieki nav tādi ciniski nelieši un nav arī tik dumji. Es ticu, ka tas, tāpat kā daudzi citi, bija revolucionāru izdomājums un apmelojums, lai gremdētu valdniekus tautas acīs un paceltu augstāk paši sevi.
Ļoti aizraujošs ir Marijas Grosholcas jeb vēlākās Tiso kundzes dzīvesstāsts. Autore to padarījusi elpu aizraujošu. Liek just līdzi lielai daļai personāžu no pirmās līdz pēdējai lappusei. Apbrīnojamā galvenās varones drosme Franču revolūcijas laikā, kad viņai vairākkārt tiek atnestas tikko nocirstas galvas, lai viņa tās atveidotu vaskā... un atteikties nav iespējams...
Vienreizēji un saistoši uzrakstītas vēstures lappuses. Grāmatas beigās minēti daži fakti, kas nedaudz sagrozīti, bet to nav daudz.
Gribētu plauktiņā. :)
Gribētu plauktiņā. :)
"Tagad izrāde ir beigusies , aktierim jāatgriežas savā istabā un jāsaprot, ka ir tikai viņš. Par spīti visām maskām un aplausiem. Izrāde nevar turpināties mūžīgi, un tagad jūsu izrāde ir beigusies, paliekat tikai jūs pats ar sevi. Vai jums tas patīk?"
(No Marijas sarunas ar marķīzu de Sadu)
"Tagad ikviens, kuram nav ienākumuun ir talants virknēt vārdus, uzskata sevi par žurnālistu."
Iesaku visiem, kam patīk un interesē vēsture, karaļnams. Visiem, kas kaut reizi bijuši Madame Tiso vaska figūru muzejā.
Vērtējuma amplitūda: 1-10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru