Rūdolfs Nurijevs ir leģenda, popkultūras ikona, baleta zvaigzne un neapšaubāmi pretrunīga personība. Pat viņa uzvārdu mēdz rakstīt dažādi – reizēm Nurijevs, reizēm Nurejevs. Pats dejotājs sava uzvārda dažādo rakstību esot skaidrojis ar to, ka saskaņā ar pases datiem un citiem dokumentiem viņa uzvārds ir Nurejevs, taču visā pasaulē viņu pazīst arī pēc tatāru uzvārda Nurijevs.
Nav zināms, cik no leģendām, kas apvij šo dejotāju, ir radījis viņš pats un cik izdomājusi prese. Šis cilvēks ar spožo talantu un tumšo raksturu ir gan cietis badu, gan spiedis roku karaļiem un prezidentiem, viņš ir bijis cietsirdīgs rupeklis ar temperamentu, ko tikai retais var izturēt, viņš ir bijis gan skops un neiecietīgs, gan ļoti cilvēcīgs un vientuļš, un viņu joprojām mīl un dievina miljoniem vīriešu un sieviešu visā pasaulē.
23 gadu vecumā Rūdolfs Nurijevs pameta savu zemi un savus mīļos un emigrēja uz Rietumiem. Viņš dejoja, kamēr tuvinieki viņu apraudāja, viņš dejoja, kamēr mira viņa tēvs, bet valsts, kuru viņš bija pametis, piesprieda viņam septiņus gadus spaidu darbos par dzimtenes nodevību...
Grāmata izdota ar Īrijas Literatūras veicināšanas fonda atbalstu, no angļu valodas tulkojusi Sarma Ozola.
1941. gada skarbajā ziemas salā padomju zemē kāds mazs zēns dejā virpuļo uz dēļu būdas klona grīdas, ar novalkātajām tupelēm saceldams putekļu mākoņus. Pēc divdesmit gadiem, pirmajā uzstāšanās sezonā Parīzē, pasaule jau guļ pie viņa kājām. “Dejotājs” ir vēstījums par ģēniju, neatrisināmu mīklu, personību, kas ietekmē sabiedrību. Tas ir stāsts par kāda zēna mērķtiecīgu atdošanos dejai un par tiem, kas šajā apsēstībā tiek parauti līdzi un dažkārt top iznīcināti.
Sākumā ļoti smaga, pārdomas rosinoša grāmata, pēcāk ļoti izlaidīga un, vietām, pārāk atklāta, tomēr dzi'ļa un apdomājama.
Bezjēdzīgi cietsirdīgā Padomju iekārta, salauztas dzīves un cilvēki, kas iemācās klusēt, iemācās teikt tikai to, ko vajag un kas nāks par labu pašam vai tuviniekiem, nemelot par faktiem, melot par jūtām un emocijām. Cilvēki, kas izbēg un nedrīkst atgriezties.
Aizkustinoša galvenā varoņa ciemošanās, kad tiek atļauta viena vienīga diena Krievijā, lai vēl reizi redzētu savējos. Ļoti daudz skumju brīžu.
Žēl, ka tēvs tā arī ne reizi neredzēja savu Rudiku dejojam. Reizēm aizspriedumi sabojā it visu.
Viegli saprast visas puses, grūti sagremot to, ka tās nesaprotas, lai arī ir skaidrs - kāpēc.
Ļoti, ļoti daudz spilgtu momentu, kā jau veselā garā dzīves stāstā - mazais Rudiks, kas slepus dejo, Annas un vēlāk viņas vīra nāve, māsas jūtas, Rudika sabeigtā pasaule. Tik daudz un vēl vairāk. Noteikti vērts izlasīt.
Ieteikt es varētu biogrāfiju lasītājiem, bezaizspriedumainiem cilvēkiem un citiem interesantiem.
Vērtējums: 9
Vērtējuma apmlitūda 1-10
Izlasīta: 12.06.2013.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru