Jusi Adlers-Olsens "Vēstule pudelē"

Pašos Skotijas ziemeļos Vikas policijas iecirknī uz palodzes ilgi stāvēja apskrambāta pudele. Pudele bija maza un neievērojama, tāpēc neviens nepamanīja, ka tajā glabājas vēstule, un nesāka prātot, ko gan varētu nozīmēt pa pusei izdzisušais vārds PALĪGĀ. Saņēmis šo pudeli, komisārs Karls Merks vispirms nospriež, ka tie ir puišeļu jociņi. Taču, lēnām atšifrējot vēstuli, Merks un viņa palīgs Asads saprot, ka deviņdesmitajos gados kāds nolaupīja divus pusaugu zēnus un vēstule pudelē ir vienīgā dzīvības zīme, kas no viņiem saņemta. Kas bija šie zēni? Kāpēc neviens neziņoja policijai par viņu pazušanu? Kas ar viņiem galu galā notika? Aizvien tālāk atmudžinādami viltīga un aukstasinīga nolaupītāja tīklus, Karls un Asads atklāj, ka nolaupītājs joprojām turpina savus noziegumus. 
No dāņu valodas tulkojusi Dace Deniņa.

Jauni noziegumi, jauni noziedznieki. Daudzu gadu garumā izdarītas slepkavības. Un viss sāk atklāties tikai tad, kad atrodas kāda sena upura izmisuma sauciens pēc palīdzības - vēstule pudelē. Diezgan šausminoša ir doma par to, ka tādas nolaupišasnas, slepkavības un pēdu slēpšana vispār ir iespējama. Trako fanātiķu slepkavu izdoma ir tiešām nepārspējama. Šausmina arī doma par to, ka tolaik upurus neviens nesadzirdēja...
Lasot šo grāmatu, aizdomājos, cik gan detektīva darbs patiesībā ir interesants. Un - cik atkarīgs no gadījuma - vai īstā doma ienāks prātā īstajā brīdī vai aizslīdēs garām nepamanīta...
Ārkārtīgi aizraujoša grāmata. Gribas turpinājumu tagad un tūlīt. Kolosāli, spilgti raksturi, varoņi ar īpatnībām, kas padara tos ļoti cilvēciskus. Karls liekas līdzīgs doktoram Hausam. :)

Iesaku visiem, kam patīk spriedze, noslēpumi un detektīvs.

Vērtējums: 9
Vērtējuma apmlitūda 1-10

Izlasīta: 10.09.2013.