Karalienes Viktorijas laikos ziedu valodu izmantoja emociju paušanai:
sausserdis – uzticīga pieķeršanās, acālija – trausla un gaistoša kaisle,
sarkana roze – mīlestība, bet Viktorija Džounsa ar ziedu palīdzību
izsaka savas skumjas, neuzticēšanos un vientulību. Pēc audžuģimenēs un
patversmēs pavadītajiem gadiem viņa nespēj veidot tuvas attiecības ar
citiem cilvēkiem un sazinās ar apkārtējo pasauli tikai ar ziedu un to
nozīmju starpniecību. Astoņpadsmit gadu vecumā Viktorijai nav kur iet un
nav neviena, kas palīdz. Taču tad viņa atklāj, ka ar ziediem spēj
palīdzēt citiem – un reizē ir spiesta ieskatīties acīs savai sāpīgajai
pagātnei. Nu viņai ir jāizlemj, vai ir vērts likt uz spēles visu, lai
mēģinātu atrast laimi… Romāns “Ziedu valoda” ir sirsnīgs un emocionāls
vēstījums par ziedu, ģimenes un mīlestības nozīmi cilvēka dzīvē. Autore
Vanesa Difenbau studējusi rakstniecību un pedagoģiju Stenfordas
Universitātē, pēc tam mācījusi šos priekšmetus jauniešiem no trūcīgām
ģimenēm. Rakstot savu debijas romānu “Ziedu valoda”, Vanesa Difenbau ir
smēlusies iedvesmu pati savā audžumātes pieredzē.
Tulkojusi Silvija Brice.
Saturs patika, bet mazliet kaitināja tas, ka visi visu Viktorijai piedeva. Mana iekšējā balss protestēja, ka tā nemēdz būt, ka apkārt būtu tikai sirdsskaidri un psiholoģiski gudri, piedodoši cilvēki vien. Un tik mīloši. Dzīvē tā nenotiek. Bet visādi citādi - grāmata laba, pat ļoti. Gan interesanta valoda, gan neparedzami notikumi (neskaitot vīna dārza aizdedzināšanu).
Spilgtākais - mazās Heizelas piedzimšana un pirmās nedēļas.
Iesaku psiholoģisko romānu cienītājām.
Vērtējums: 9
Vērtējuma amplitūda 1-10
1 komentārs:
Ņemot vērā, ka lasīju grūtniecības laikā, biju pārraudājusies, bet patika.
Ierakstīt komentāru