2013. gada 26. maijs

Lūsinda Railija "Orhideju nams"

Džūlija Forestere, slavena pianiste, bērnībā bieži uzkavējās Vortonpārkas muižas siltumnīcā, kur viņas vectēvs audzēja eksotiskos ziedus. Pēc daudziem gadiem, cenšoties atgūties pēc ģimenes traģēdijas, Džūlija atkal atgriežas Vortonpārkā, lai atgūtu dvēseles mieru. Tagad muižā saimnieko harismātiskais Kits Krofords. Veicot muižas atjaunošanas darbus, Kits atrod vecu dienasgrāmatu, kurā aprakstītie notikumi liek Džūlijai doties pie savas vecmāmiņas, lai uzzinātu patiesību par mīlas stāstu, kas uz mūžiem ir mainījis Vortonpārkas iemītnieku likteni...

Fantastiska dzimtas sāga, kolorīti tēli un dziļi aizkustinoši notikumi vienā grāmatā.
Man vienmēr patikušas tādas grāmatas, kurās tiek noskaidroti senču noslēpumi. Un šī ir īpaša. Jo noslēpumi ir savādi, interesanti un ļoti ticami.Un mīlas stāsts, kā no pasakas, arī te ir tikai tik, lai nebūtu par daudz. Sirdssāpju ir daudz vairāk.
Stāsts par to, kā cilvēki iepazīst "dzīves tumšo pusi", kas tomēr viņus padara "gudrākus un stiprākus".
Viss iet pa apli un atrisinās. Lidijas mazmeita kļūst par to, kam bija jābūt Lidijai. Loks noslēdzas. Nabaga taizemiešu meitene, kuru reiz pametis Vortonpārkas īpašnieks, pēc sešdesmit pieciem gadiem ir ļoti bagāta un var to nopirkt savai mazmeitai.

Spilgtākie momenti: Jerija mīlas likstas - vispirms ar Olīviju (pēc kāzām), vēlāk ar Lidiju (pēc kara). Lidijas slimība un lēmums atdod Džesminu. Ksavjē atgriešanās un patiesība.

"Mirklis ir viss, kas mums ir."

Iesaku vēsturisko, noslēpumaino sāgu cienītājiem. :)

Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda 1-10

Izlasīta: 25.02.2013.

Nav komentāru: