Lorena Olivera "Delīrijs"

Mīlestība ir nāvējoša slimība – tu mirsti gan tad, ja tev tā ir, gan tad, ja tev tās nav. Pirms zinātnieki izstrādāja dziedniecības metodi, cilvēki mēdza uzskatīt mīlestību par kaut ko skaistu un brīnišķīgu. Viņi vēl neaptvēra, ka tad, kad šis delīrijs ir cilvēku pārņēmis, atpakaļceļa vairs nav – no slimības gūsta neizkļūt. Tagad viss ir mainījies. Zinātnieki zina, kā izskaust mīlestību, un valdība ir izdevusi rīkojumu, kas paredz veikt dziedniecības procedūru visiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Lēna Heloveja šo dienu vienmēr ir gaidījusi ar ilgošanos. Dzīve bez mīlestības taču ir dzīve bez sāpēm: droša, paredzama un laimīga. Taču, kad līdz procedūrai atlikušas deviņdesmit piecas dienas, ar Lēnu notiek kaut kas neiedomājams – viņa iemīlas... Lorena Olivera atklāj pasauli, kas ir tikpat biedējoša kā Bada spēles, un mīlestību, kas ir tikpat romantiska kā stāsts par Romeo un Džuljetu.
No angļu valodas tulkojusi Vanda Tomaševiča. 

Secināju, ka reizēm vairāk vajag uzticēties anotācijām. Šoreiz vajadzēja sagatavoties. Citādi es kā muļķīte gaidīju laimīgas beigas. :D (P.S. Par to, ka sekos vēl citas daļas uzzināju tikai pēc tam.)

Patika grāmata. Intriģēja doma par valdības spēju nozombēt masas. Patika doma par dumpinieku kustību un iefiltrēšanos visur. Protams, arī mīlestība - pirmā... 

Spilgtākais brīdis bija Greisijas ierunāšanās. Un vispār - viss, kas saistīts ar šo mazo, klusējošo bērnu. 

Iesaku visiem, kuriem patīk stāsti par nākotnes sabiedrību, nežēlību, mīlestību tajā visā un jauniešiem tam visam pa vidu. Jauniešiem.

Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda 1-10