2013. gada 24. maijs

Jusi Adlers-Olsens "Sieviete būrī"

Cietumniece nobrāza pirkstus līdz asinīm, mēģinot izlauzties brīvībā, tomēr no telpas nav izejas. Nav iespējas arī izsekot līdzi laika plūdumam; neapturami aizrit dienas, nedēļas un mēneši. Viņa ļoti cer, ka nesajuks prātā, jo nevēlas sagādāt tādu prieku saviem sagūstītājiem, – tad labāk mirt. Kopenhāgenas policists Karls Merks ir iecelts par jaunas īpašās nozīmes lietu nodaļas Q vadītāju, kas nodarbosies ar neatrisinātiem noziegumiem. Viņa pirmā lieta ir par Merētes Lingordas pazušanu pirms pieciem gadiem. Visi uzskata, ka sieviete ir mirusi, un ir pārliecināti, ka lietas izmeklēšana ir lieka laika nosišana. Arī Merks sliecas tam piekrist, tomēr izmeklēšanas gaitā rodas aizvien vairāk neskaidru jautājumu. Balss tumsā skan sagrozīti, griezīgi, un tajā nav žēlastības. Tā saka: ieslodzītās sievietes mocības nebeigsies, iekams viņa neatbildēs uz vienu vienkāršu jautājumu. Tas ir jautājums, ko viņa pati sev ir uzdevusi jau miljons reižu: “Kāpēc tas notiek ar mani?” 
No dāņu valodas tulkojusi Dace Deniņa. 

Aizraujošs detektīvs.
Labi, ka nolaupītāji Merētei bija devuši tieši tik daudz laika, lai kriminālinspektori pagūtu atšķetināt šo lietu. Labi, ka tieši tobrīd tika nodibināta jaunā izmeklēšanas grupa, kas caurskata vecās neatrisinātās lietas. Labi, kad tad viņa vēl bija dzīva!
Spilgtākais brīdis - kad Merēte nolemj pretoties un pati noteikt savas eksistences pieturpunktus. Kad viņa izrauj sāpošo zobu un ar asinīm aizsmērē stiklus.

Iesaku detektīvu cienītājiem visos vecumos un dzimumos. Nu labi, pārāk jauniem tomēr ne.

Vērtējums: 10
Vērtējuma amplitūda 1-10

Izlasīta: 22.05.2012.

Nav komentāru: