Beidzot, beidzot, beidzot!Vakar abas ar mazo meitu atklājām peldsezonu! Vistuvāk mājām mums ir karjers, kurā ūdens jau iesilis un cilvēki jau peldas. Šoreiz pirmā izpeldējās mazā meita, jo bradājot pa ūdeni saslapināja kleitu un tad jau vairs nebija vērts no ūdens sargāties, noģērbu un izpeldināju. Pēc tam arī pati nenoturējos, lai arī peldkostīma nebija līdzi, jo nebija domāts peldēt, tikai paraudzīt kāds ūdens, tomēr, pārējie peldētāji bija aizbraukuši, un tad es arī metos ūdenī! (Šoreiz lielā meita nepeldējās, jo viņai vēl ir temperatūra, bet vīram vienmēr liekas mazliet par vēsu. :D Viņam ūdens nav tik svarīgs kā man. Tad nu viņš solidarizējās ar lielo meitu un tikai pabradāja pa udens malu. Un, ja tā labi padomā, laikam jau ar ieģipsētu roku tāpat nepapeldētu.) Ak, cik forši ir atkal ieslīdēt ūdenī un peldēt, peldēt, peldēt... Un ūdens tik silts! Pat vasarā nereti visupirms tomēr tas liekas vēss, bet vakar ne. Ne māzākās vēsuma sajūtas. Uzreiz bija silti.
Tad nu mana vasara ir sākusies! Es neprotu peldēt perfekti, virs ūdens turos un uz priekšu tieku, tomēr ūdenim ir liela nozīme kārtīgai vasaras izjūtai! Bez peldēm nav vasaras. Un nav vasaras bez peldēm!
Ai, cik labi tā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru