Dzīves nogriežņi

Ir tādi brīži, kas liek apstāties laika skrejā un aizdomāties par to, cik tomēr viss ātri var beigties, aprauties un viss. Cik mēs visi esam neaizsargāti un mirstīgi... Nevienam vēl no tā izbēgt nav izdevies un tomēr tas skumdina atkal un atkal no jauna.
Šodien ir viena tāda skumja diena. Ir miris kāds ļoti, ļoti talantīgs cilvēks, par kuru pusaudzes gados fanoju. Jā, es biju viena no tām, kas klausījās "Tumsas" dziesmas, zināja visus vārdus no galvas, pie sienas bija pāris smuku plakātu ar šo grupu. Pēc izrādes Liepājas teātrī "Kaupēn, mans mīļais" es vēl ilgi kavējos atmiņās un cerēju to redzēt vēlreiz... Tā biju es, kas koncertā dabūja autogrāfu... Tā biju es, kas reiz Liepājas teātrī uzmeklēja Mārtiņa portretu, lai pie tā nofotogrāfētos... Un tās dziesmas!...
Lai arī no tā laika fanošanas es drīz izaugu, klausoties Freimaņa dziesmas, vienmēr sajūtos īpaši jauki un melodijas vienmēr ir tik siltas...
Šodien, kad visā Latvijā (un noteikti arī citur) piemin šo talantīgo cilvēku ar ziediem, svecēm un klusuma brīdi, arī es esmu starp tiem, kas skumst...

"Karaļnams"

Tas vairs nav tavs karaļnams
Ne tavs sargeņģelis vai bieds
Nerunās nesmaidīs
Vairs nekur vairs neviens

Pāžu cepurēm vizot
Zirgiem neprātā zviedzot
Uzbrauc debesīs...

Pilna māja lūdzējiem
Pilnas sirdis asarām
Nerunās nesmaidīs
Vairs nekur vairs neviens

Tas vairs nav tavs karaļnams
Ne tavs sargeņģelis vai bieds

Tas vairs nav tavs karaļnams...

Šī bija mana mīļākā dziesma savulaik:
http://www.youtube.com/watch?v=sFbrRd2WobI

Un te - laikam viņa pēdējā dziesma...
http://www.youtube.com/watch?v=TepyZderHJo

"Pāžu cepurēm vizot, Zirgiem neprātā zviedzot, Uzbrauc debesīs..."
Lai Tev TUR labi, Mārtiņ!...